Piedzīvojums fitness klubā.
Aizgāju un biju vienīgā dūda bez vakara meikapa un neaplikusi savas zelta rotas. Sasmirdušais skolas treniņtērps leca ārā uz visa pārējā superprofesionālā naik fona. No trešā stāva roku trenažieriem es vispār nobijos, jo tur apgrozījās tikai muskuļu kalni (automātiskā asociācija bija - muskuļi saspieduši viņu smadzenes mazākas), kas kasija kuli un blenza uz visām beibēm, kas gāja garām. Varbūt vienīgi nodarbības var sagādāt nedaudz vairāk baudas.