"Laime · tur · vien, · kur · miroņi · trūd · - · lūdz · Dievu, · lai · piesūta · trieku!"

Pašpārliecinātais ego ik pa brīdim sevī nošaubās.
Varbūt labāks nekas negadīsies par to kas jau bijis un ir.
Ko es atminu brīžos, kad jūtos vāji? To, kas graiza būtību manu.
Cik dārgi aizmirsties, jo esmu bagātīgs cilvēks - kā nekā trīs nieres.
Koncerts, koncerts, kino un teātris sastāda kultūru? Ak, nē, neatbildiet!
Tas laikam tas pilsētas gaiss. Uz plaušām spiež, grūti elpot. Elpojiet dziļi... ?
Kāpēc gan uztraukties par to, vai kādu interesēsi tu un tavas gara dzemdētās muļķības, ja pietiek vien ar gana ekspresīvu valodas stilu, lai šis pousts (po[ua]sts) būtu izlasīts tik tālu.
Viensdivitrīs - laižamies lapās. Nevar, jo sevi jāpavada visu laiku - tā daba būs to iekārtojusi, šķiet.

Jāpadara glīšs tas, ko mūsu laikmets atdzīst par nederīgu un pretīgu.
Ja māksla rada mākslu, tā attaisno savu pastāvēšanu. Patstāvēšanu. Pati stāvēšanu.

Ak, Kungs, mans Kungs! esi žēlīgs nu! Sievišķi piedod, vīrišķi aizmirst. Nu tad piedod kā sievišķis un aizmirsti kā vīrišķis!
Katrs nākamais viskija malks liek domāt par kādu jaunu eksistenciālu domu.
Kam gan tas? Vai gandarījumam? Pašgandarījumam, ko ietekmēsim labāk paši.
Problēma nav pārliecībā, problēma ir šaubās.
Rūpēm par Dievu sevišķām būt, bet es neticu pat tam nekam.

Vēl joprojām neizdodas aizmirsties.

Kāda velna pēc? Visneērtākais jautājums ko sev uzdot.
Lūdz Dievu, lai piesūta trieku. Tik muļķis mīlēt spēj, jo gudrais redz, ka katrs tik sevi vien mīlēt mēdz.
Skaidrības durvis paver vielas. Mākslīgi uzņemtās.

Spiežam uz Londonu! Tur visaz migla un smogs aizliks acis. East London ir pārņēmuši austrumnieki. Vai mēs esam auzstrumnieki? Realatīvi - rietumiem easm.

Dzirdēsiet eņģeļu trompetes un velnu bazūnes. ārstēsim no ārstēšanas - īsti Kubrika garā.

Tik nežēlīgi daudz kliedz palīgos, ka laikam pašam labāk paklusēt, vismaz nenāksies vilties, ka neviens nedzird. Būsim spēks. Un aimirsīsim. Vārds aizmirsīsim rīmējas ar mirsim. Vai, cik stulbi.

Labāk sadalīt pa vairākiem ierakstiem, lieksies, ka aktīvi ciboju (cibot - spamot).

Režisori nežēlīgi mani vilina, bet es būšu arhitekte!
Grūti saskaitīt, cik dažādas identitātes man patlaban ir. Bet, kā man patlaban rādās, intimitāti ar cilvēku nosaka tas, ka viņš patiesi zina, kas es esmu.

Falšās identitātes:
1) Reklāmas aģentūras kreatīvā pārstāve
2) Korektore Zvaigznē
3) Režisore un scenogrāfe
4) Pasiedzēja
5) ... visu sapratu.

Pārdomas par Indygo paaudzi.
Jūtamies pagrimuši, sajūtam kultūras nepieciešamību, smadzeņu darbība nomāc fizisko. Ar ko, vellsarārā, mēs atšķiramies no zudušās paaudzes? tieši tik pat maz disciplīnas un tieši tik pat daudz slinkuma, kas izpatīk pašam. Par ko tad mēs sūdzamies? Vai tavu virtuvi kāds ir nobomardējis? Nē, tāpēc jādēvē sevi par Indygo?

Viskiju Jack Daniel's sit pušu Jameson, jo tik maigs, lai varētu dzert sieviete, un Ballentine's, jo vismaz negaršo nedz pēc gumijas ripeām, nedz pēc šīfera, bet gana aromātisks, lai pīpētāja garšas kārpiņas to sajustu. Strautiņš tukšo manu viskiju, lai gan pašam negaršo. Viņš saka, ka izskatoties kruti, ja staigā apkārt pa dzīvokli ar cigartei zobos un viskija glāzi rokās.

Pudele ir tukša un pārējo jūs paši sapratāt.
Man esot skaistas uzacis. Uzacis neizsaka dvēseli, ne?
Ar duci pietiks.
Dievs dod, ka pti saprotu, ko sarakstīju. Ak, nē, kristieši laimīgām sejām un sievišķi skatiem tik laimīgiem. Nez kāpēc par indi runāt negirbas. Sievietei ir inde? Nekad nav izdevies būt par pilnvērtīgu sievieti. Turpināšu būt tas, kas es esmu, tas, kam dzimums šķiet tīīīk nejēdzīgs. Vīrieši un viņu dabas veltes ir tik nesvarīgi, ka varu piekopt brīvo mīlu, brīvu, jo brīva no saistībām, brīva no sastībām, jo netiek vērtēta diez cik augstu. Neviens man netic.