Ziņa ļoti izsmeļoša, un varētu domāt, ka viss svarīgākais tur ir atrodams:
Digitālās TV lietā dažiem apsūdzētajiem mīkstinās apsūdzības, citiem tās būs bargākasŠis tas interesants vēl notika gan. Savu liecību papildināja Liepnieks, un izteica vēl vienu lūgumu. Būtība diezgan vienkārša: diezgan skaidri redzams, ka dažiem lieciniekiem īsti ticēt negribētos, un tas būtu pavisam maigi teikts. Un ja jau liecības atšķiras (Liepnieks vs. Šķēle), tad pārbaudīt to ko var pārbaudīt, būtu patiesības noskaidrošanas pienākums. Sevišķi jau, ja pats Sķēle piedāvā tam veidu "tas ir pavisam vienkārši, godātā tiesa!" - tā Šķēle savulaik. Strīds gandrīz vai par sīkumu - ir bijusi 2000. gadā Sķēles un Liepnieka tikšanās, kurā pārrunāja par DTV projektu vai nē. Tad nu Šķēle tiesas priekšā visiem ieteica, ka mierīgi uzrakstiet vēstuli drošības policijai un viņi jums izstāstīs, ar ko viņs tajā laikā būdams premjers ticies, jo redz, premjeram visu laiku ir apsardze un katru viņa soli zinot. Tiešām katru, visas tikšanās un visas vietas.
Aha, kā tad. Tiesa lūgumu apmierina un vēstuli drošības policijai nosūtīs, bet skaidrs jau, ka atbilde būs "nevaram apstiprināt", un tas nozīmēs, ka nevis tāda nav bijusi, bet, ka viņi principā to nevar zināt. Pat ja drošībnieki spiego premjeru, to viņi tiesai neatklās. Un ja Šķēlem sanāks par šo jautājumu vēl kādreiz atbildēt, nebūs problēmu pateikt, "redz kā, pat es kļūdījos...".
Nu un tad vēl visi apsūdzētie dabūja publiski nosaukt savu darba vietu, lai varētu grozīto apsūdzību noformulēt, kā to prasa likums.