| 9:06p |
Liecina DLRTC valdes priekšsēdētāja. Bija priekšsēdētāja tajā laika, kad gāja tiesāšanās šķīrējtiesā, viņa arī prasības iesniedzēja šķīrējtiesā par līguma laušanu. Prokurorus interesē, kā viņa zināja, ka Ēķa pārskaitītā nauda ir tiešām tā, ko vajadzēja maksāt KML saskaņā ar šķīrējtiesas lēmuma izpildi. Lieciniece detaļās nav interesējusies, kādas Ēķim un KML ir savstarpējās attiecības, sak, nauda ir un paliek nauda. Bankas dokumentā teikts, ka sprieduma izpilde, summas ir pareizas, ko tur vēl daudz prātot.
Arī aizstāvji daudz ko grib uzzināt. Piemēram, Kurš uzaicināja strādāt DLRTC? Neatceras. Kā tā ienāca prātā, ka līgums ir jālauž caur šķīrējtiesu? Izlasīja līgumu, likās, ka vajag lauzt un nolēma lauzt caur šķīrējtiesu. Varbūt vispirms parunāt ar KML? Esot bijis zināms, ka ar KML neko sarunāt nevarot. Varbūt parēķināt, cik izmaksās šķīrējtiesa? Kas gan to var zināt. Kā izvēlējās advokātu biroju? Kāds esot teicis, ka Clifford chance ir labs, konkurss nav bijis jārīko(nav jau valsts uzņēmums!).
Un tā nu process aizgāja, neskatoties, ka līgumu pārtraukt citādāk bija pat vairākas iespējas, nevienā gadījumā nesamaksājot vairākus miljonus britu advokātiem, dažus no kuriem(miljoniem) tagad prokurors no apsūdzētajiem gribētu atdabūt. Švaks, pavisam švaks tas kompensācijas pieteikums izskatās. Aizstāvji neslēpj, ka "ceram jau uz kādu tiesas blakus lēmumu", jo zaudējumu tiesāšanās dēļ nebūtu, ja kāds nebūtu izdomājis šķīrējtiesā vērsties.
Aizstāvji turpinās citureiz. |