Pusstundu garā tiesas sēdē noliecināja kāds vīrs, kurš kādreiz bijis hansabankas klientu apkalpošanas speciālists. Individuālo klientu nodaļā. Tā tāda īpaša nodaļa, kura apkalpo turīgākos klientus, un tāpēc ir pavisam parasta lieta, ka izraksta atsauksmes par klienta labo reputāciju. Arī adresējot "To whom it might concern", arī angliski, ja klients vēlas un arī ik pārnedēļas, ja klients vēlas. Nē, nē, tā gan nevarot būt, ka atsauksmes izrakstītu klientam par to nezinot. Apsūdzēto, kuram izrakstīta atsauksme liecinieks neatceras un nepazīst, kāpēc klients prasījis atsauksmi - vairs nevar pateikt. Un kāda gan tam nozīme, ja atsauksmē ir rakstīta patiesība, proti, apsūdzētais ir labs bankas klients, pret kuru bankai nav pretenziju.
Ko var pierādīt ar šādu liecību, tas, iespējams, skaidrāk redzams kļūs debatēs, tikpat labi varētu būt runa par
šo parādību.
Divi citi liecinieki šodien neieradās, viena sieviete par attaisnojumu bija minējusi mazu bērnu, kuru nav kur atstāt. Pie tam, šī iemesla deļ uz tiesu nevar ierasties ne tagad, ne arī kādu citu reizi. Prokurori parādīja teicamu sapratni par šādiem apstākļiem: ja nevar atnākt, vairāk nesaucam. Nekā nebija, šajā procesā jau ir precedents, kad šāds attaisnojums nav ņemts vērā. Vai tik nav tā, ka šī bērnu auklētāja ir kārtējais pusstundas liecinieks, tad jau tiešām labāk, ka neatnāk.