| 9:27p |
Tas, ka viņam bija trīs dienas jānāk uz pratināšanu ir tikai un vienīgi Arņa Nīcgaļa (juridiskā biroja Heidelberga vadītāja) paša nopelns. Tā vietā, lai atbildētu ar jā-nē-nezinu, cilvēks pamanās iesaistīties debatēs ar prokuroru un vēl tiesu. Jāpiebilst, ka kriminālprocesa likums šādas debates (liecinieks pret prokuroru) ne šajā ne arī kādā citā tiesvedības stadijā neparedz. To jau nu juristam vajadzēja zināt gan, bet acīmredzot, šī lieta viņam bija kaut kādā mērā personiska, kas stipri traucēja liecinieka nosvērtībai.
No otras puses - šis pagaidām būtu pirmais liecinieks (no apmēram 10), kura pratināšanai saskatāms kāds pavediens, jo Heidelberga bija DLRTC juridiskais konsultants. Palika iespaids, ka pēc satura liecības vairāk aizstāvības interesēs sanāca, jo šeit vēlreiz tika izgaismots Kvēpa agrāk minētais arguments - līgumu starp KML un DLRTC varēja bez vēršanās šķīrējtiesā pārtraukt ar vienu vienīgu MK lēmumu. Kāpēc tas svarīgi? Tāpēc, ka vienīgie itkā zaudējumi, kas itkā radušies no līguma slēgšanas ir nenormālā summa, ko DLRTC samaksāja Cliffor Chance juridiskajam birojam (pareizāk sakot, starpība starp kopējo summu un to, ko piesprieda atmaksāt šķīrējtiesa). Pagaidām no prokurora nav bijusi nekāda atbilde par šo. Heidelberga savukārt apliecina, ka viņi par šo iespēju runāja gan ar DLRTC [jaunā laika] vadību, gan ar Aksenoku (tolaik tieslietu ministru) gan ar Repšes (tolaik premjera) padomniekiem.
Vēl liecināja trīs vīri no ar LNT saistītām struktūrām, kurus tirdīja par visādiem Grafton tipa uzņēmumiem. Neviens no viņiem Flanaganu nepazīst un nav saticis, kā arī nezin, kam pieder Īrijā reģistrētā Grafton Entartainment corporation. |