| 9:08p |
Jaunās sezonas atklāšana
Šodien viss sākās it kā no sākuma. Tā vismaz teica jaunais tiesnesis. "Izbeidziet atsaukties uz jelko, kas notika procesā iepriekšējā tiesas sastāvā. Es par to nekā nezinu, un šādas atsauces nekā nepalīdzēs man pieņemt lēmumus!" Lai nu būtu.
Tātad. Iepazīstināšana ar tiesas sastāvu (piesēdētājas tagad ir dāmas, ap 40, viena ļoti dzīvespriecīga izskata, otra krietni atturīgāka, rezerves piesēdētājs gan pēc izskata paīgns onkulis gados), apsūdzēto personību pārbaude (Pauders kaut kā izslīdēja no apsūdēto saraksta un beigās pats pieteicās, kad tiesa grasījās jau pāriet pie nākamā jautājuma). Zālē iezogas pat maza jautrība.
Nākamais jautājums - noraidījumi. Uzreiz atgriežas saspringums, jo prokuroram šeit ir ko teikt. Īsi summējot apmēram 3 lpp garo lasījumu - kaut kādā laikrakstā Stukāns (t.i., šībrīža tiesnesis) ir citēts, ka, sakarā ar iepriekšējo kāzusu par tiesneša noraidījumu, ir teicis, ka tā ir "prokurora vaina". Tas nozīmējot, ka ir "apzināti publiski pausts" nelikumīgs viedoklis. No tā izrietot, ka viņam ir interešu konflikts, jo tas noticis tad, kad Stukāns kandidējis uz Apgabaltiesas priekšnieka amatu. Emmm... Vai kaut kā tamlīdzīgi... Nesaprotami? Jā. Pat ļoti.
Tālākās norises ir nedaudz dīvainas, jo tiesnesis dod iespēju visiem izteikties par šo noraidījumu. Attiecīgais pants saka, ka lemt par noraidījumu tiesa dodas "nekavējoties", bet tas tak nenozīmē, ka tiklīdz kāds pasaka vārdu "noraidīt", visi metas ārā no zāles un gaida tiesas lēmumu? "Nekavējoties" tiek traktēts kā - apspriest un tad iet lemt. Galu galā prokurora paustais noraidījuma pamatojums arī bija ļoti diskutabls. Savā laikā Vēvere nekādas diskusijas par noraidījumu gan nesāka.
O, kas tad sākās. Pirmais ierunājās Kvēps, kurš pieminēja skaidri jūtamo "prokurora sāpi" par to, ka iepriekšējais tiesas sastāvs tika noraidīts. Tāpat arī norādīja uz mistisko interešu konfliktu, ko saskatījis prokurors, jo šajā procesā tak "neviens netaisās izlemt, kurš būs Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs?" Ironiski un precīzi. Līdzīgi arī vēl pāris advokāti - ja jau ļauj, tad dod vaļā, līdz kamēr viens no prokuroriem neiztur un iejaucas ar argumentu "noraidjumu izskatīt nekavējoties, bez debatēm!" Šo saucienu tiesa ignorē, un debates (aizstāvju bliezieni) tiek turpināti. Aizstāvju azarts gan palēnām noplok.
Viena stunda un lēmums gatavs - nebūs te nekāda noraidījuma. Neskaidrais jautājums - uz ko tad prokurors cerēja un kāpēc tā rīkojās? Prokuratūras viedoklis par iepriekšējā tiesas sastāva noraidīšanu jau maijā publiskā telpā izskanējis, un jau toreiz tas izvērtās par konfliktu ar tiesu. Saasināt konfliktu ar tiesu, un cerēt, ka tas palīdzēs uzvarēt procesu? Ņems vēl pašu un noraidīs.
Tālāk pārejam pie lūgumiem, sākas kārtīgs dežavu (viss iepriekšējā sastāvā notikušais ir "aizmirsts"). Par arhīva lietas materiālu pievienošanu tiesas materiāliem prokurors parādīja zināmas konstruktīvisma pazīmes.
Otrdien turpinam. |