| |
[20. Maijs 2004|23:34] |
Oh dear... Tik tāl esmu nodzērusies, ka pati aizmirsu savas dzimšanas dienas. Gan to, kas bija aizvakar, gan to, kas vakar.
Kapēc divas? Kad tikko piedzimu, nākamā dienā mans dārgais tēvs centās no manis tikt vaļā. Laimīgā kārtā tomēr izdzīvoju.
Tomēr diena pavadīta miskastē arī bija interesanta. |
|
|
| |
[8. Maijs 2004|03:18] |
Karaļa gambīts!
Atpakaļceļa nav.
Stārķis ir lidojis.
Dūmakā tīts.
Ejot pa neceļiem.
Svarīgi ir.
Saglabāt virzienu.
Pareizo.
Putas uz lūpām.
Putas kausā.
Neizdzertā.
Bet jau sausā.
Mirklis ir izsķirošs.
Mainīs tas daudz.
Bet nopietnība.
Nepamanīta.
Un tad atnāca Teodors un ar vieglām roku kustībām ieskaloja putekļusūcēju tualetes podā. |
|
|
| Dzejolis |
[27. Apr 2004|13:20] |
Veca mauka
Sēž uz lauka
Un ar pirkstu
Dirsu slauka |
|
|
| |
[27. Apr 2004|11:32] |
|
Esmu gejs. Man riebjas jūsu attieksme pret gejiem. |
|
|
| |
[19. Apr 2004|10:21] |
|
tā šmurga, kas nāk no rītiem uz savu biroju ar matiem kā tārpiem. |
|
|
| |
[19. Apr 2004|01:25] |
|
Valzivs laiski peldēja pa dīķīti un gozēja vēderu pievakares saulītē. Negribējās domāt ne par ko. Bija tik patīkami vienkārši plūst pa straumi. Tomēr, cik ilgi pa straumi plūdīsi? Nepagāja ne 5 minūtes, kad valrieksts sasniedza ūdenskritumu un, nepaspējis pieķerties pie piekrastes vītola zariem, sāka savu ceļu lejup pa ūdenskritumu. Krītošais ūdens nevis tecēja prom, kā parsti, bet gan krājās izlietnē. Kāds muļļa bija atstājis aizbāzni un aizgājis. Ūdens krājās tik ilgi, kamēr sasniedze izlietnes malu un sāka smelties pāri. |
|
|
| |
[17. Apr 2004|16:31] |
gargameli gargameli kur ir tavi bērni?
Ņā, rakstīt es nemāku... Pareizi gan būtu gargameli, gargameli, kur ir Tavi bērni? /Kruts Skujiņš
ā, atcerējos, šorīt redzēju plikus cilvēkus un viņi teica, mēs esam gargameļa bērni, mēs esam pliki tapēc, ka mums tētis iedeva katram pa latam un teica - ejiet mazie urķi, atrodiet sev batonu maizes un paku ķefīra un lai līdz vakaram būtu atpakaļ ar spaini zivju eļļas, savādāk būs tā kā tajā pasakā, kad tēvs aizsūtīja bērnu pēc spaiņa, bet viņi atnesa ziedošu cirvi, ejiem mīļie, mums liels darbs priekšā. |
|
|
| |
[17. Apr 2004|16:21] |
|
khmm... parādās personības pašdestruktīvās tieksmes, un iekšējais naids uz sevi |
|
|
| |
[16. Apr 2004|00:05] |
Propellers iegriezās, un Karlsons pacēlās gaisā. Puk, puk, puk! Propellers apstājās. Toties griezties sāka pats karlsons. Karlsons vēl nebija paspējis apstāties, kad riņķot jau sāka visa pasaule. Iesākumā ap Karlsonu. Bet vēlāk jau ap jebko, kas ienāca prāta. Viss ir relatīvi, nodomāja Pūce un pacēlās spārnos. Viņai nebija vajadzīgs propellers, lai lidotu. Viņa to darīja citādāk. Ipleta spārnus, un tad sāka pati cilāties uz augšu, uz leju, spārnus turēdama konstantā augstumā. Idioti, nodomāja Bušs juniors. Nospieda podziņu, un visa zemeslode atkal izkustējās. Uz vietas palika tikai transkontinentālā raķete.
Diletanti, nodomāja Einšteins, pētīdams, kā izmainās ķermeņa masa, atkarā no apkārtējās pasaules garām-kustības ātruma. |
|
|
| |
[8. Apr 2004|23:05] |
|
laiks šajā žurnālā, vai zināt, iet uz atpakaļu. |
|
|
| |
[7. Apr 2004|23:03] |
|
šodien autobusā vairs neredzēju to meiteni, bet vienu džeku no skolas gadiem. es viņu vispār nepazīstu, nepazinu, mācījās man paralēlklasē, bet man pret šo ir kaut kāds naids. viņam ir tāds pats vārds kā man, bet uzvārds rumpis, privity rumpis, un reiz krievenes učene sajauca mani un prasīja, vai es esmu tas privity rumpis, no tā laika man pielipa iesaukas rumpumpele un rumpainis, varētu teikt, arī tā dēļ 7.klasē mainīju skolu.pretīgs vārds tas rumpis, saistās ar tārpu. |
|
|
| |
[7. Apr 2004|10:22] |
pagalam interesants pasākums, bet es to laikam jau nojautu šorīt, jo sāku krāmēt savus papīra kalnus to ierastajā kārtībā (mamma vakar lietoja manu rakstāmgaldu un to izjauca)un atradu mazu, gaiša koka gabaliņu ar noasinātiem abiem galiem - kā radīts smēķēšanai. sēdēju dīvāna stūrī (pa vidu gulēja kaķis), klausījos muzikālu skaņdarbu un smēķēju. apzināti nokavēju darbu.
ģērbos, lai dotos uz autobusa pieturu un domāju vai spēšu iedzīvoties jaunajā autobusa pietura kolektīvā, vait tie cilvēki mani pieņems. es vienreiz par visām reizēm gribu iekļauties grupā.
slēdzu ciet durvis ar kociņu mutē un savelkot grimasē muti izpūtu iedomu dūmus. aizslēdzu divas durvis un zīmīgā gaitā kāpu lejā. pie izejas paslēpu kociņu saujā, jo no pretējās puses mani filmēja.
pa ceļam redzēju skolnieku uz transporta, paslēpušos aiz garāžas. brīdī, kad viņu ieraudzīju, viņš izpūta kuplu dūmu mākoni.
autobusā, kad grasījos kāpt ārā, ar rādītājpirsktu nobraucu pa smukas meitenes muguru gar biksītēm. viņas momentālā reakcija un smaids. |
|
|
| |
[6. Apr 2004|19:54] |
Būt vai nebūt, tāds ir jautājums.
Šī frāze patiesībā tagad ir tā nodrāzta. Labi, novazāta. Ja kāds no pasaka, pārējie uzreiz savelk gudras grimases. Un galvenais, ka to var teikt jebkurā situācijā. Ar jebkuru izteiksmi. Derēs visur. Un garantēs apkārtējo uzmanību.
Kāds maz atceras kādā sakarā viņa ir izteikta, un ko patiesībā nozīmē.
**
Tomēr tagad man IR jāvaicā: būt vai nebūt? |
|
|
| |
[16. Mar 2004|15:55] |
|
Viss, ko mēs par sevi zinām ir mūsu atmiņas. Un mēs esam tik pārliecināti, ka tās nevar manipulēt!.. |
|
|
| |
[14. Mar 2004|02:58] |
|
Kvadrātsakne ir pretējais otrajai pakāpei. Otro pakāpi mēs dabā redzam. Bet kvadrātsakni nē. Vismaz es ne. |
|
|
| |
[13. Mar 2004|21:15] |
|
Suns Funs apēda vēju. Vējam tas nepatika. Sākumā. Vēlāk iepatikās. |
|
|