|
21. Dec 2004|21:21 |
mani shodien pārstiedza viņas kategorisms - mēs tevi redzam no malas. tu esi drusku psihs, tā sacīt. da bail man no dakteriem, es pat atcerēties negribu viņa brūno uzvalciņu, viņa viduvējo rokasspiedienu, viņa piemiegtās acis, kad es viņam rādīju savus tumšos kambarus - it kā viņam vēl tur par spilgtu būtu. nu nav man tumšāku vairs, dakter. ejiet dirst, dakter. un pie viņa bija jāpilda mājasdarbi, dēļ kuriem viņš mani regulāri sunīja, jo gandrīz nekad tos nepildīju. un tas viss vēl tik dārgi... |
|