|
15. Dec 2004|00:30 |
Sodam beidzot ir jānāk pār mani. Kā dezertējošu karavīru baram, kas, atteikušies kritušo dzīslas izmantot par kurpju šņorēm, nu smagiem zābakiem mīda purva akačus, tam jānāk pār mani un jāatstāj sava neizdzēšamā zoles pēda man pierē. Just do it!
Kopš šī brīža zem matu šķipsnām man ir mazs apgāzts un deformēts pusmēness. Pats sods man gāja pāri un zaļas gaismas apstarots atstāja šo rētu man pierē. Vārdā nesaucamais sods.
**
Bet es tik turpinu savus grēka darbus. Grēka darbi un grēka darbavietas. Pie ieejas izveidots speciāls stāvlaukums, lai ērtāka piekļūšana. No rīta darbā jāierodas laicīgi, to fiksē kartona kartīšu sistēma. Uz kartītēm rakstītie vārdi nesakrīt ar to nēsātāju. Laikam iepriekšējo darbinieku. Bet tie dezertēja.
**
Manas domas pārslīd visam pāri līdz apstājas pie saldā. Mmm... zemeņu deserts! Lai cik slikta būtu diena, labs noslēgums to var padarīt tikai salkanāku. Tāpēc vienmēr sāku ēdienreizi ar saldo. |
|