|
10. Dec 2004|20:37 |
elektrība plūst. tā plūst caur man. esmu vadītājs. tikai tagad pasakiet - kāda ir mana pretestība? kāda vispār var būt pretestība tādai būtnei kā man? sākam pārcilāt - ampēri, omi, paralēlais slēgums, vadītājs. ko gan es vadu?
vadi mani, vadi mani! viņš laiski kunkstēdams teica. ko man bija darīt?
**
paskatos spogulī. kārtējo reizi sakārtoju matus. katru reizi, kad sevi redzi, liekas, ka var matus novietot vēl labāk. pienāks diena, kad novietošu tos uz plauktiņa. pasmaidu sev. šovakar esmu apburoša. iekarojoša. varu iet makšķerēt.
ūdens ir rāmi mierīgs. protams, ka vēss, bet es esmu rūdīta. man ir rūdīta tērauda iemavi. esmu ruda. ruds ronis.
ienirstu ūdenī un ļaujos. ļaujos. ko gan es atļaujos? sāku makšķerēt. nav jau labi izklaidēties darba laikā, bet man patīk rotaļāties ar zivīm. un es neteiktu, ka viņas no tā parasti atteiktos. uzspēlējam kasdārzā. kas? kaza dārzā!
**
esmu pienaglota. ne jau pie krusta. pie gultas. pretējā māja ir saplūdusi ar manējo. un tā nu ir sagadījies, ka viņas pāļi iet tieši cauri telpai, kurā gulēju es. viens pālis iet tieši man caur saules pinumu. viens tā gals aiziet uz augšstāvu, otrs - kaut kur pagrabā. otrs pālis daļēji skāris manu kreiso ausi. viss sāp. grūti pakustēties. kāds pa nakti (vai drīzak - no rīta) ieziedis man acīs sveķus. nespēju tās atvērt. taustos pa istabu, iztaustu gultapakšu, griestus, pataustu zem dēļiem, tapetēm visur. beidzot ar prieku atrodu minerālūdens pudeli. palīdzēs. |
|