|
8. Dec 2004|14:54 |
Atlika kādam pavedināt desas lunķi, un es jau teku. Vai zinājāt - esmu veģetāriete.
**
Jā esmu kā veca skaņu plate. Katru reizi skanu citādāk. Tikai manu ļerkšķēšanu ik pa brīdim pārtrauc sprakšķi.
**
Pa logu vientuļi slīd lejā ūdens piles. Tīri teorētiski viņas nav vientuļas - tās ir miljonu mikrobu sabiedrībā. Bet teorētiski darbojas komunisms. Teorētiski. Tāpēc viņas ir vientuļas. Tās meklē citas piles. Un tad tās atrod citas piles, un vai! kas par prieku tās pārņem brīdī, kad tās savienojas ar citām pilēm. Satikšanās prieks, prieks metoties nezināmajā, cerību prieks. Bet cik īslaicīgs tas ir! Piles savienojas, un pēkšņi divu priecīgu piļu vietā jau ri atkal viena, vientuļa pile.
Un nu jau pa logu tek vesels strautiņš. Un tek manā virzienā. Ietek man pa vienu ausi iekšā un iztek pa otru ārā. Esmu ūdens katalizators. |
|