| |
[7. Apr 2004|10:22] |
pagalam interesants pasākums, bet es to laikam jau nojautu šorīt, jo sāku krāmēt savus papīra kalnus to ierastajā kārtībā (mamma vakar lietoja manu rakstāmgaldu un to izjauca)un atradu mazu, gaiša koka gabaliņu ar noasinātiem abiem galiem - kā radīts smēķēšanai. sēdēju dīvāna stūrī (pa vidu gulēja kaķis), klausījos muzikālu skaņdarbu un smēķēju. apzināti nokavēju darbu.
ģērbos, lai dotos uz autobusa pieturu un domāju vai spēšu iedzīvoties jaunajā autobusa pietura kolektīvā, vait tie cilvēki mani pieņems. es vienreiz par visām reizēm gribu iekļauties grupā.
slēdzu ciet durvis ar kociņu mutē un savelkot grimasē muti izpūtu iedomu dūmus. aizslēdzu divas durvis un zīmīgā gaitā kāpu lejā. pie izejas paslēpu kociņu saujā, jo no pretējās puses mani filmēja.
pa ceļam redzēju skolnieku uz transporta, paslēpušos aiz garāžas. brīdī, kad viņu ieraudzīju, viņš izpūta kuplu dūmu mākoni.
autobusā, kad grasījos kāpt ārā, ar rādītājpirsktu nobraucu pa smukas meitenes muguru gar biksītēm. viņas momentālā reakcija un smaids. |
|
|
| |
[7. Apr 2004|23:03] |
|
šodien autobusā vairs neredzēju to meiteni, bet vienu džeku no skolas gadiem. es viņu vispār nepazīstu, nepazinu, mācījās man paralēlklasē, bet man pret šo ir kaut kāds naids. viņam ir tāds pats vārds kā man, bet uzvārds rumpis, privity rumpis, un reiz krievenes učene sajauca mani un prasīja, vai es esmu tas privity rumpis, no tā laika man pielipa iesaukas rumpumpele un rumpainis, varētu teikt, arī tā dēļ 7.klasē mainīju skolu.pretīgs vārds tas rumpis, saistās ar tārpu. |
|
|