|
12. Jan 2005|12:09 |
Šodien visu uzvilku otrādi. Ar iekšpusi uz āru. Sākot ar zeķēm un beidzot ar ādu. Vēlējos, lai norūdās iekšiene. Un vēlējos labāk iepazīt savu ārieni.
Cilvēki uz mani tā dīvaini skatījās. Bet pēc pusstundas pierada. Un pēc stundas Cosmopolitain jau publicēja rakstus par jauno modi. Un pēc divām stundām 13 gadīgas meitenītes staigāja pa ielu ar jaunavības plēvītēm apgrieztām uz otru pusi. Jūrnieki liekot binokļus pie acīm tos grieza otrādi, un vētra rādījās tāla esam.
Bet mana iekšiene klusām rēgojās ikvienam, kas būtu ar mieru uz to skatīties. Tomēr acis visiem bija pievērstas kungam, kas otrādi uzlicis parūku uzstājās ar priekšvēlēšanu runu. Kad viņš uzzināja, kurai auditorijai viņš runā, viņš steidzīgi otrādi uzvilka arī savu žaketi.
Bet beidzot varēju paskatīties uz savu gadu gaitā apbružāto ārieni un sāku raudāt. |
|