ikdienas pieraksti

sasodīts, ja cilvēks pienāk un sāk nolikt visu to, ko esi pēdējos pāris gadus darījis, un kas tev ir svarīgi, pat nesaprotot un necenšoties iedziļināties pat kripatiņā no tā, tad kāda velna pēc ir tāds sašutums par atbildes reakciju? Man vajadzēja priecāties? Teikt: paldies, vecīt, ka pateici, ka tas, ko daru, ir shits?

Piedodiet, ne šoreiz...