ikdienas pieraksti

vakar cepu plācenīšus. pirmais - pa taisno gružkastē. nākošie, žēla skatiena pavadīti, tomēr uz šķīvja. ēst jau var, bet nav tādi, kā mammas, tie vienmēr paši labākie.
šķiet, ka virsū nāk arī ļaunums, iespējams, temperatūras paskatā.
un vispār, es laikam izskatos pēc vecas raganas, man mūždien piedēvē daudz gadus. tā nav patiesība.