ikdienas pieraksti

vakar patika the mundane. vienmēr ir fascinējis meklēšanas, improvizācijas process, nekad nevar zināt, kas rezultātā iznāks. kādreiz, kad vēl bija skola, viņi bija saldi, lipīgi, mazi un mīļi, tagad ir lielāki, sarežģītāki, procesa vidū.
bet Toms Grēviņš liek pusstundu zālei stāvēt neizpratnē, līdz pieradina un iekustina. arī patīk, tik žēl, ka tik maz, nekas, būs vēl.