ikdienas pieraksti

jau vairākas dienas mani moka tik neciešamas zobu sāpes, ka naktīs esmu gatava rāpot pa sienām, bet dienās izdzīvoju ar krietnu Ibumetīna devu. jā, plānoju arī zobārsta apmeklējumu, bet tas, kā rādās, nespīd ātrāk par piektdienu.

un tagad vēl, jau kuro reizi skrienot ar galvu sienā, vakar un vēl arī šodien ieslīgu absolūti neauglīgā diskusijā par mūziku Latvijā, par organizatoriem, attieksmēm un varkām. cenšos vienmēr no tām izvairīties, jo ne jau mājas ballītē dzims patiesība un ģeniāls plāns, kā to mainīt un virzīt, ne jau mājas ballītē dalīsim ļimonu utt, bet katru reizi es aizsvilstos un rezultātā visas iesaistītās puses uz kādu tur ļaunu prātu. kad vienreiz būs gana?