ikdienas pieraksti

šodien vēlreiz, ar vēsu galvu pārcilājot vakarnakts notikumus, saprotu, ja tā būtu mana pirmā, no nerviem jau būtu atvadījusies, taču jāņem vērā, ka nav, līdz ar to, vai tas varētu būt kā neliels atskaites punkts sakrātajai pieredzes bagāžai? gribētos domāt, ka tas ļauj novērtēt, cerams, arī saprast, ko varu iegūt, kas pasniegts, protams, ne gluži uz zelta paplātes, bet tomēr.
vien no rīta ieskatoties spogulī gan jūtos, gan (diemžēl) arī izskatos vecāka par saviem pasē rakstītajiem 22.

lai viss neizklausītos tik drūmi vien, jāatzīst, ka pozitīvie aspekti ir jaunākās tenkas un baumas, citas jaukas sarunas, kā arī neveikli kantes piesitieni. protams, neiztrūkstoši arī lieliska mūzika.

un vēlreiz, par spīti citiem, prieku sev, man patīk, patiesi!