ikdienas pieraksti

es brīžiem nesaprotu, kāpēc cilvēki mēģina vienā maisā likt pilnīgi atšķirīgas noskaņas, pilnīgi dažādas vērtības? Vai tiešām cukuru bērsim kopā ar dillēm? vai pie krēmkrāsas kleitām veļasmašīnā piemetīsim arī lillā džemperi? Nu, lūdzu, nelieciet vienā maisā Dzeltenos pastniekus un Gain Fast, tas sāp.

Arī mūžsenā atziņa, ka klausīties ir jāmācās ilgi un cītīgi, nelīdz, ne visi dzird, ne visi pat pūlās dzirdēt. negrib?

pēc tikšanās ap pusnakti ejot caur tuneli, kas tukšs, puika spēlē verve "drugs don't work" un frāze "i'll see your face again" liek smaidīt, smaidīt, smaidīt.

un vakar manās roķelēs nonāca sen gaidītais, ilgotais, mīļotais Veto magazīns. Izdomāju arī sevis mocīšanu, ka drīkstēšu lasīt tikai pēc mājas izšrubēšanas, bet palasīju jau tramvajā, taču māju satīrīju.

hmm. kāds šodien ārā laiks?