ikdienas pieraksti

šorīt, pēc darba noilgojusies, piecēlos pirms modinātāja un bez mazākā īgnuma. kā būs pēc atvaļinājuma?

priekšā vairāk kā mēnesi ilgs atvaļinājums. tā kā tas ir gandrīz jau klāt, sāku plānot un domāt iespējamās nodarbes. protams, jūra, festivāli un tā, bet tas, ko kārotos visvairāk, būtu lauki. tādu gan man, diemžēl, nav. tāpēc apsveru opcijas - uzprasīties ciemos vai tomēr paņemt telti un dodies vecvecāku aizaugušās mājas virzienā. mājā neviens nedzīvo jau vairākus gadus, pati tur neesmu bijusi vēl krietni ilgāk, taču tie ir lauki, visīstākie. biščiņ bail.