ikdienas pieraksti

šis "jaunais dzīves režīms" mani nedaudz galina. nu nav manā dabā slieties kājās ap 7. un ja vēl tiek aizrādīts, ka modinātājs zvana jau ešpatsmito reizi, grrr, tāds tak viņa darbs - kaitinoši zvanīt līdz īpašniece mostās.
ok, ies uzvārīt kādu kapeju.
ak, un vakardienas Handsome Furs koncerts bija burvīgi jauks. tik žēl, ka nebija vēlēts redzēt līdz galam.

skrēju uz transportu 6dienas vakarpusē caur tuneli un ieraudzīju, ka ģitāru tur spēlē un biščiņ arī dzied puisis, kas bērnībā dzīvoja blakusmājā. viņi bija divi brāļi un mamma, viens brālis "smukais & atvērtais", otrs kautrīgāks, klusāks un lēnāks. mamma viņiem rāvās dikti, smukais ātri kaut kur pazuda, bet lēnīgo vēl ik pa laikam redzēju. tagad sažņaudžās sirds galvā iztamborējot iespējamos scenārijus.

tikko pamatīgi samulsu, kad saņēmu sms: "mama, a možna ja zavarju rolton"
vai kāds vēl vispār kļūdās telefona nr? pāris dienu laikā jau otro reizi. tā taču vairs nenotiek.

pirms pāris dienām biedrei Bredoto tika dota misija, apmeklēt bumbulīšu koncertu iekš Berļin. tagad pati klausos jauno albumu un tamborēju plānus, kā tur nokļūt.

sevis mocīšana.