ikdienas pieraksti

gribu īkšķot uz Berļin 09.04.

kad nav ko darbā darīt, vienmēr jau var ķimerēties ap cibas skatu.
kā arī piezīmēt, ka ņerkstoši vīrietīši man joprojām pavisam netīk. vai tas par daudz prasīts, ja nevari par sevi un savu viedokli pastāvēt, tad turi muti ciet un esi mazs, melns un nemanāms.

klusums manā telefona galā saistībā ar šodien ievietoto sludinājumu mani mulsināja, tāpēc ņēmos pārbaudīt. un āreče, kaut kas bija nogājis greizi un sludinājums nemaz ar nebija pievienots. tehnolōģijas un es. never ending stōrī.

ak, jā, un vēl, kopš šodienas es žūrēšu kaut kādus bērnus, vēl detaļas nav īsti skaidras, bet ceru, ka netraumēšu. būšu saudzīga, tikai nedodiet man sūdu.