ikdienas pieraksti

ir labi sākt paģirrītu ar glāzi auksta šampanieša, jo kolēģei ir vārda diena.
un vēl ir labi, ja pazīst pusi bāru, jo tad pat nepamanot, ka esu pakāsusi bankas karti, jau zvana un informē, ka ir atrasta un drošībā.
un vēl ir labi dabūt kompim elektrības vadu par acu plikšķināšanu un nesakarīgu vervelēšanu - der.
un vēl ir labi, ka ir opcija tikt aizvizinātai mājās.
un vēl, saprast, ka atklumpurēt uz savām kājām būs ātrāk un drošāk - bez ieilgušiem afterpārtijiem.
ir labi, ja vari izpildīties ar sākumskolas izgājieniem, saprot un iesmaida.
aš sailgojos!

sēžam birojā ar priekšniecību, malkojam šampanieti un spriežam, cik dikti vairs negribās strādāt. tā ir tā pati priekšniecība, kas šorīt, kad darbā ierados brīdi pirms 11, manu pārsteigto ģīmi apgaismoja ar faktu, ka kolēģei šodien vārda diena un kautrīgi atvainojās, ka nav informējusi ātrāk, jo, lūk, nav zinājusi, cikos princese šodien celsies (vakar bija ballīte).
darbs sākas 10. nu ap to laiku. dažkārt.