mājas
ar tēvu braukt kopā mašīnā, diskutēt par politiku un spītīgi katram turēties pie sava uzskata, sēdēt ar mammu virtuvē pie tējas krūzes, aprunāt jaunākos notikumus, ar sīcēm dauzīties, darīt muļķības un skatīties kaut ko tikpat muļķīgu. un no rīta, bizojot uz darbu, jau gandrīz izskrienot ārā pa durvīm, atceroties, ka telefonu atstāju kaut kur, sīkā mierina - nē, nē, viss labi, jau ieliku tavā kabatā.
tik labi ir būt tur, kur tu esi pats un tevi saprot, zin un pazīst kā vecu sesku.