tikko samaksāju telefona rēķinu, kas sāk mani iepriecināt. patiešām nesaprotu, ko tik daudz esmu ļurinājusi vasarā, bet kopš septembra rēķins ir uz pusi mazāks, un ne jau tāpēc, ka daudz vairāk izmantotu darba telefonu, tieši otrādi, darba lietas runāju no privātā. feini!
vakar savukārt centos risināt citu problēmu, ienācies jauns niķis, mazgājot gaišās drēbes mūždien piemetu klāt ko tādu, kas visu sakrāso. nu neesmu jau tik dumja, lai nesaprastu, ka tā varētu notikt, bet vienmēr uzvar arguments "nekas jau nenotiks, esmu tak noteikti jau ešpatsmit reizes mazgājusi" un re, viss paliek maigi rōzīgs vai vēl kādā tikpat "izteiktā" tonī. tad nu domāju par iespējamo risinājumu - pārmesties tikai uz melnām drēbēm vai otra opcija - divkrāsainām. jāpadomā.
vakar savukārt centos risināt citu problēmu, ienācies jauns niķis, mazgājot gaišās drēbes mūždien piemetu klāt ko tādu, kas visu sakrāso. nu neesmu jau tik dumja, lai nesaprastu, ka tā varētu notikt, bet vienmēr uzvar arguments "nekas jau nenotiks, esmu tak noteikti jau ešpatsmit reizes mazgājusi" un re, viss paliek maigi rōzīgs vai vēl kādā tikpat "izteiktā" tonī. tad nu domāju par iespējamo risinājumu - pārmesties tikai uz melnām drēbēm vai otra opcija - divkrāsainām. jāpadomā.