balles
gara nedēļas nogale
tas viss sākās jau 3dienā, kad Mārtiņš činčināja ģitaru uz jaunā dīvāna, bija varen glauni, bet jaunkundzei tajā vakarā varen kārojās kaut kas sirdi sildošs, tāpēc tiek nolemts aizslāt līdz Ļeņingradai, kur sildīšanas funkciju veic karstais balzāms. tad vēl pastaiga pa Tērbatas ielu un pēc-pusnakts naksniņas.
līdz ar to, 4diena sākās ar nelielu, bet tomēr aizgulēšanos, taču tas nekas, jo priekšā vēl visa nakts ar mīlas balādēm, līdz ar to, mājās nokļuvu vien ap 6 no rīta.
pagulēju trīs stundiņas un atkal kājās, uz darbu un šeptēm, tieši šo 3 stundu dēļ piektdiena paiet miglaini-miegaini, taču arī šāds dvēseles stāvoklis netraucē jaunkundzēm iet šopingā, kurā nemanot ir pazaudētas ~2 stundas no dzīves, bet iegūti jauni zābaciņi, svārki un maiciņa. tāpēc jāpucējas vien ir, un jābrauc ballēties. klubā gan nervus uzkurina mazā māsa, kas atnākusi ballēt, bet vecākajai tas vien nozīmē stresu, pieskatīšanu un krišanu uz nerviem visiem. nakts vidū vēl ziņa no priekšniecības ar jautājumu "kad vienreiz dosies gulēt?!", bet ballīte ieilgst līdz 6 no rīta, atkal.
bet 6dien gan, atļāvos izgulēties pa kārtīgam, līdz vēlai, vēlai pēcpusdienai. it kā vajadzīgi, bet pēcāk tik grūti saņemties darīt kaut ko produktīvu. ui. nu nekas, jāraušās vien ārā no migas un uz darbu. šeptes, mjūziks, balle, komplimenti un sarunas. ballīte birojā un ieilgušas diskusijas par pasaules smeldzi līdz pat 6:30, tad dilemma, vai doties vēl uz kosmosu, vai godīgi vizināties mājās, šoreiz uzvar mājas, bet ar to dilemmas vēl nav galā, savas mājas vai manējās? taču viss, kā vienmēr, beidzas veiksmīgi, ar kārtīgu izgulēšanos 7dienā, nīkšanu pie tv, ceptām siermaizītēm un vakara aliņu. un pašā vakarā, īsu brīdi pirms pusnakts, aicinājums spēlēt Monopolu un slēdziens, ka laikam citreiz, jo Tukums ir bišķiņ par tālu.
un kā lai nesajūk prātā?
tas viss sākās jau 3dienā, kad Mārtiņš činčināja ģitaru uz jaunā dīvāna, bija varen glauni, bet jaunkundzei tajā vakarā varen kārojās kaut kas sirdi sildošs, tāpēc tiek nolemts aizslāt līdz Ļeņingradai, kur sildīšanas funkciju veic karstais balzāms. tad vēl pastaiga pa Tērbatas ielu un pēc-pusnakts naksniņas.
līdz ar to, 4diena sākās ar nelielu, bet tomēr aizgulēšanos, taču tas nekas, jo priekšā vēl visa nakts ar mīlas balādēm, līdz ar to, mājās nokļuvu vien ap 6 no rīta.
pagulēju trīs stundiņas un atkal kājās, uz darbu un šeptēm, tieši šo 3 stundu dēļ piektdiena paiet miglaini-miegaini, taču arī šāds dvēseles stāvoklis netraucē jaunkundzēm iet šopingā, kurā nemanot ir pazaudētas ~2 stundas no dzīves, bet iegūti jauni zābaciņi, svārki un maiciņa. tāpēc jāpucējas vien ir, un jābrauc ballēties. klubā gan nervus uzkurina mazā māsa, kas atnākusi ballēt, bet vecākajai tas vien nozīmē stresu, pieskatīšanu un krišanu uz nerviem visiem. nakts vidū vēl ziņa no priekšniecības ar jautājumu "kad vienreiz dosies gulēt?!", bet ballīte ieilgst līdz 6 no rīta, atkal.
bet 6dien gan, atļāvos izgulēties pa kārtīgam, līdz vēlai, vēlai pēcpusdienai. it kā vajadzīgi, bet pēcāk tik grūti saņemties darīt kaut ko produktīvu. ui. nu nekas, jāraušās vien ārā no migas un uz darbu. šeptes, mjūziks, balle, komplimenti un sarunas. ballīte birojā un ieilgušas diskusijas par pasaules smeldzi līdz pat 6:30, tad dilemma, vai doties vēl uz kosmosu, vai godīgi vizināties mājās, šoreiz uzvar mājas, bet ar to dilemmas vēl nav galā, savas mājas vai manējās? taču viss, kā vienmēr, beidzas veiksmīgi, ar kārtīgu izgulēšanos 7dienā, nīkšanu pie tv, ceptām siermaizītēm un vakara aliņu. un pašā vakarā, īsu brīdi pirms pusnakts, aicinājums spēlēt Monopolu un slēdziens, ka laikam citreiz, jo Tukums ir bišķiņ par tālu.
un kā lai nesajūk prātā?