ikdienas pieraksti

pirmdienas vienmēr iesākas tā lēni un gurdeni, ar nesteidzīgu rīta kafiju, nedēļas nogales klačām, jaunākajām ziņām un gausu plānošanu. tāds bija arī šodienas rīts, taču piemirsts bija fakts, ka šovakar ir jāver durvis viesiem. nesteidzīgas atrunas, ka ir taču pirmdiena, nebija tās trāpīgākās, tomēr iepriecinošs ir fakts, ka tik un tā viss izvērtās labi, kā gan savādāk. un šajā vakara stundā vairs nesaprotu, kas vēl būtu jāpaveic, tāpēc laikam ir jāizmazgā vakara tējas krūze un jāiet mājās, lai rīt sāktu otrdienu ar jaunu kafiju, jaunām ziņām un nu jau citām klačām.