ikdienas pieraksti

lai gan vakar neizdevās nokļūt augstāk par zemi pat pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem, tas nevienā acī netraucēja piesēst kādā nedaudz zaļākā placītī un iemalkot vīnu, un izplūst sarunās par visdažādākajām tēmām. izstaigāts kārtīgs līkums pa Rīgas centra nomali, saelpots svaigs gaiss un miedziņš piezogas klāt nemanot.

vakara atziņa - pat ja ir nolemts palikt vecmeitās, jāprecas kaut prikola un ballītes dēļ. kāda būs Tava pirmā valša dziesma?

šonakt redzēju sliktu sapni par mammu, šodien mēģināju sazvanīt, zinu, ka nav Latvijā un teica līdz piektdienai nezvanīt, bet satraukums tik un tā ir. gribas pārbaudīt, kaut gan zinu, ka sapnī slikts nav 'tulkojams pa taisno', taču tomēr..

upd. mammai viss labi, tikai lietus līst, bet zeķubikses šobrīd var likt mierā. prieciņš, ka pazvanīju. ir taču forši būt labai meitai. :)

vēsā mierā, pie zaļās gaismas slājot pāri Tallinas ielai, kur sastājušās mašīnas pacietīgi gaida viņu 'zaļo', viens džips izrādās gudrāks par pārējiem un pa pretējo braukšanas joslu apdzen visu rindu, gandrīz nones no kātiem mani un pašapmierināts pārbrauc krustojumu pie sava 'sarkanā'.

cik veseli esam?