ikdienas pieraksti

Priekšnieks izmocīts tikko ienāca kabinetā, beidzot šonakt, pēc 4 diennakšu gandrīz negulēšanas, stresa un satraukuma, viņi ir atvesti uz Latviju. Nav jau tā, ka tā būtu bijusi pirmā reize tur, bet visekstrēmākā noteikti. Jā, civiliedzīvotājus speciāli nebombardējot, bet, ja esi dienējis, tāpat saproti, ka ir brāķi un kļūdas. Viņi vairākas reizes gandrīz bijuši misēkļu upuri, bet paldies Tam, ka veiksmīgi viss beidzies. Atziņas arī vairākas - labāk nokavēt, bet nogaidīt, braukt lielāku līkumu gar militārajiem objektiem, kas tāpat nav nekurienes vidū un citas. Tiem, kas taisās doties turp, arī paša lielākā priekšnieka dēlam, viņš iesaka nogaidīt, samaksāt naudiņas par datuma maiņu, bet gaidīt, skatīties un vērtēt.
Tāpat tur palika radi..
bet braukt vajag, tā gan..