melnā piektdiena ir liela, bet ja tur ir tikai biščis, tad ir divaini. ja stāvi vienā zāles pusē un spēj ieraudzīt un pat sasveicināties ar otrā pusē stāvošo Pēteri, tas šķiet dīvaini.
Ierados gan tikai uz ADL, kas, kā vienmēr, šķiet mazi, pūkaini minkurauši, taču šo pārdesmit cilvēku vidū bija kāds miljons ar paziņām. Bija arī glīšais bāra puika, kas ieteica varbūt nedzert tik daudz, lai neatkārtotos iepriekšējās reizes smagais paģiru scenārijs. Bija arī gandrīz šoferīts, kas uzstājīgi teicās doties prom jau pēc pēdējās ADL izdvestās skaņas. Tad nu palieku vien es ar aliņu un burvīgo modeļpuiku, ko tik jauki ir uzrunāt uz Jūs, tik jauki ir mulsināt vīriešus. p.o.box bija brīnišķīgi, jo īpaši tāpēc, ka pa brīvu (jo Niere ir almighty). Takša gaidīšana gan manī viesa šaubas, vai maz zin, kur atrodas MP, taču pēc ~30 minūšu gaidīšanas, neskaitāmiem telefonzvaniem, pārbaudēm un norādēm, visi četri sasēžam dzeltenajā limuzīnā un dodamies pie jaunās Ģertrūdes. Vēlreiz pārjautāšana, vai tiešām došos mājup ir mīlīga, taču nu gan mans ceļš ved uz trešo stāvu, kur iesperoties dzīvoklī šķiet esmu iztraucējusi kārtīgu, kaislīgu bučošanos. piedodiet.