ikdienas pieraksti

miers un skumjas acis šovakar birojā. blakus gan smejās aizgūtnēm.
laužu šķēpus pati ar sevi un šaustu dilemmas priekšā, ai, kā gribētos rīt paņemt brīvdienu, vienīgo šonedēļ un visu dienu strādāt no mājām, ietūcījusies segās, vakarā aizčāpot līdz ciema lielveikalam, iegādāt sastāvdaļas un pagatavot ko bezgalīgi gardu. taču produktivitāte, strādājot birojā, noteikti būtu krietni augstāka, valsts iestādes, kas jāapciemo rīt, arī diezin vai pieņems apmeklētāju naktstērpā un, galu galā, būtu tak arī koncerts jādzird.
bet tā prasās pēc mājām, miera un atpūtas..