šodien es cēlos piecos. un vakar gāju gulēt pus vienos. man uz sejas bija jāņogu putra. Bet tam visam pa virsu man nenāk miegs. Un kad prātā iesēžas kāda dziesma, Tu viņu visu laiku dungu. Tas par kaut ko liecina. Es atceros kā mamma man mācīja, ka ''kaut kas'' , ''kaut kur'' utt. ir jāraksta atsevišķi, jo vārds ''kaut'' nav labs, tā ir slepkavība. Tādēļ citi vārdi no viņa baidās. Jauki. Bet pašreiz es gribu, lai līdz pirmdienai mana seja būtu kaut cik normāla un es tomēr varētu aizbraukt uz Jelgavu. Tas atgādina atkal Bobu ar ''sun is shining, the weather is sweet'' ^^ Viņi vēl augšā guļ. Viņi ir okupējuši manu istabu, bet man par to prieks.Prieks viņus satikt, runāt ar viņiem un kopīgi pavadīt laiku. Vakar biju pirtiņā. Atkal bija ciemos atnācis prieciņš. šodien pat esmu atradusi no saldumiem un nu vairs man nekārojas. Jā, šorīt jau paspēju atrast Šalles tik ilgi meklēto dziesmu. Bet neuztraucies-viss ir kārtībā. Jo galu galā man ir manas rōzā čības. Pašreiz visvairāk mani kaitina tie divi telefoni, kas visu laiku zvana,bet nav neviena no viņiem, kam jāpaceļ. Tikko secināju, ka man ātri apnīk lietas, cilvēki. mmh. taisnība.

Tici sev,un es arī ticu Tev.
Roku dod un tik dari.
mēs kopā varam.
Tici man,un es arī ticu sev.
Roku dod,roku dod...