Zane

hehe

Wed, 04 Nov 2026 05:55:15 GMT

Wed, 04 Nov 2026 04:12:32 GMT

Wed, 04 Nov 2026 04:06:17 GMT

"senksjuuuuu!!!!" vakar kāds kaut kur man aiz muguras gribēja angliski pateikties, bet sanāca dikti smaidīgi un ķīniski.

nopirku vakar aptiekā tabletīšu trauciņu septiņām dienām, jo no rīta nevarēju saprast, esmu vai neesmu iedzērusi savas tabletes. tik tālu nu esmu tikusi. patika atnākt mājās un uzreiz visu salikt pa tām kastītēm. biju sajūsmā, ka tās kastītes var ar tādu mīlīgu klikšķi gan atvērt, gan aizvērt.

diezgan laba tā G.Hanas "Veģetāriete". patīk tie viņas sapņu detalizētie apraksti. kaut pie manis nāktu tik aprakstāmi sapņi! sapratu, ka man patīk lasīt par visādām mānijām, apsēstībām. nez, kāpēc tā ir, ka tieši vājības mūs padara tik skaistus? bet arī kaut kas tāds, no kā arī es vienmēr esmu baidījusies. ka kaut kas - jebkas - pārņems tik ļoti savā varā, ka neredzēšu izeju. 19. lappusē trāpījās trīs teikumi, kuri man likās neiederīgi, bet es tos ātri vien piedevu un aizlasījos tālāk. arī garšīga grāmata, jo visādi kibimbapi pieminēti.

Mon, 02 Nov 2026 20:37:29 GMT

visu dienu turbopeles režīms, tagad pārdurta kā balons. nezinu, tāds savāds noskaņojums. iesāku lasīt G. Hanas "Veģetārieti". Salacgrīvas bibliotēkas zīmodziņš šīs grāmatas titullapā ir skaists. ar enkuriņu. pašā vakarā vēl pus stundu pirms pērlīšbodītes klapēšanās ciet ieraudzīju divus sudraba krāsas kamieļu piekariņus, ne lielākus par pāris centimetriem. ar to pietika. es pēkšņi zināju, ar ko to apaudzēt. viss ir tuksnesis, iešanana cauri slāpēm, mirāža, kas tālumā, mana un tava sapņu karavāna. paspēju saskribināt citu nepieciešamo, kas var noderēt,un ceru, ka sanāks kaut kas gaismas ķērājam līdzīgs. par maz stundu dienām.

Sun, 01 Nov 2026 19:21:25 GMT

es nekļūdījos. rudens jūra man tiešām mīļāka, jo netiešāka.

ar I. sākām meklēt kādu savu kaktiņu, lai ir tas "tālu prom no visa", par ko jau sen sapņojam. I. grib glītus plašumus, bet man patīk aizaugušas peļu midziņas. I. smej, ka tādās vietās es varētu tikai iziet uz lieveņa ar kafiju, gari un plaši nožāvāties un iesaukties "odzes pa labi, zalkši - pa kreisi!!!!"

(pagājušonakt nosapņoju vecmāmiņas māsu. viņa citādi lakatiņus sēja. parastāk. zem zoda. tik garšīgas bija tās viņas pildītās "irbītes"!!)

"wherever God has sent me, the meadowlarks were already there"

Sun, 01 Nov 2026 03:08:44 GMT

pamodos, jo sāpēja vēders.
vakar pieēdāmies visus gardumus, ko A. bija salikusi maisiņā līdzi.
centos sekot I. vienmērīgajam ieelpas, izelpas ritmam , lai nekristu panikā.

visu laiku domāju par glezniņu, kas tēta virtuvē. tajā redzami divi koki, kas it kā izcirpti, lai veidotu to formu, bet ar galotnēm tie saauguši kopā.

cik ļoti kaut kas tāds nemaz nav iespējams.
cik ļoti liels un nepārvarams ir tukšums.

A. gleznotais ķirbis arī patika.

tagad pamazām celšos, riktēšu savu pirmā novembra pirmo kafiju.

Sat, 31 Oct 2026 16:45:41 GMT

sēžu ainažu kultūras namā. te karbunkuļu balagāns. lūdzu, nē, tikai ne šo sveškaunu. esmu arī nogurusi no pārāk ilgas domāšanas, ko pateikt, un sajūtas, ka nemitīgi sevi šaustu, ka tā nav pareizi justies, jo tie ir mani vistuvākie. reizēm liekas, ka pat I., pat tētis nav mani cilvēki. man tikai panki patīk. kopš šodienas. diena gan bija skaista. tālumā virs jūras lietus plīvurs. solvitur ambulando.

Sat, 31 Oct 2026 04:37:08 GMT

kādā saulainā oktobra sestdienā iekāpām autobusā un pabraucāmies līdz Ainažiem, kur mūs sagaidīja tētis.

I. iešķieba viņam vienu no savām gleznām. plikni, bet viņš žigli mūs visus nomierināja, ka tā neesot ne viņa sieva, ne kāda no bijušajām, ne es. sēdies, tev divi, Zane, bet skaistas ir tās sarkanās krelles, kas guļ viņai līdzās. atgādina purva dzērvenes. tētis nobolīja acis un nosmējās bārdā, kuras viņam nav, ka viņš padomāšot, kāds rāmis tur piestāvot.

A. bija uzvārījusi ķirbju biezzupu. "muskatriekstu vajag piebērt, tad būs garšīgi," viņa teica, bet es ievēroju, cik jauks ir niknums, ar kādu viņa svieda trauku dvieli pret galdu.

paskatījos, kā izskatās vieta, kur tētis dzīvos, kad beidzot sapratīs, ka pietiek tā sevi izdzīt darbos.

biju priecīga, ka tās vietas jūra man neko nepateica.

Fri, 30 Oct 2026 10:13:22 GMT

esmu pati sev pateikusi, ka tad, ja šajās dienās uzkritīs migla, pateikšu Tev to, ko K. reiz rakstīja. ka kopīga ir kopābūšana. es nekad tik skaisti neuzrakstītu. bet nu droši vien tikai tad es to varētu pateikt, ja uzkristu migla. tikai tad.
man nepatīk izvēlēties kaut ko vienu, tā nav mana stiprā puse, bet skaistākā no Tavām man šķiet Hokusai Lielā Kanagavas viļņa kastīte - tāda no jūras stikliņiem kopā salikta lieta - kā pasaka, kuru Tu pārstāsti ar saviem vārdiem un kurā man gribas iestūķēties pašai un aizsūtīties citur.
un varbūt tas ir novembra tuvuma dēļ, bet pēdējā laikā pavisam neiespējami liekas domāt par turpmāko.
redzu divas, trīs dienas uz priekšu, bet tas arī viss.
lai nu kā, dzīve ir skaista savā līkumotībā.

Thu, 29 Oct 2026 12:51:42 GMT

Žēl tomēr, ka galu galā neuzdāvināju Tev ne observatoriju, ne krāsu tūbiņas, ne visu šo 1. janvāra agrā rīta tukšās pilsētas pamestību. Tu izskatījies tik vīlies, kad ieliku Tev rokās vienu no saviem sarežģītākajiem nosapņojumiem: kuģa vietā stikla pudelē iestūķētu bruņurupuci, kas notur visu šīs pasaules smagumu.
- Ko man ar viņu tagad darīt?
- Nez, vari kaut kur nolikt un paskatīties uz viņu ik pa laikam vai vienkārši ļaut, lai putekļi izdara savu.

Thu, 29 Oct 2026 06:06:30 GMT

sad eyes, messy hair -
there is still enough time
to go home

Thu, 29 Oct 2026 03:42:31 GMT

vakar I. atsūtīja bildīti ar vienu no savām kastēm un palūdza, lai kaut ko par to uzrakstu. agri aizmigu, ziņu izlasīju tikai šorīt, tad nu šorīt tas bija pirmais, ko darīju - ja Zanei kaut ko tādu palūdz, tad ir uiui... tad tas ir kā vērsim sarkanu lupatu parādīt. nē, nu, labi jau labi. vispirms aplēju kafiju. bet tad gan uzreiz ķēros klāt.

"protams, var lasīt grāmatas. bet var lasīt arī čiekurus kabatās atpakaļceļā no jūras. varbūt arī Tu jau sen gribi pateikt kādam, kurš vienmēr ir līdzās, ka nav nekā tāda, kas būtu vēl īpašāks? tagadne vienmēr ir visīstākais brīdis. mēs ierosinām, lai šoreiz pasaki to citādi. uzraksti mīļu vēstuli, ieliec kastē un sūti tik prom kopā ar visu labo, ko šim cilvēkam novēli pats."

Underworld "Born Slippy" klausos, šo rakstot.

bet arī šo klausos, šo rakstot: https://www.youtube.com/watch?v=kQ0XT9m0wt4

gaidu, kad I. beidzot pamodīsies. droši vien viņam nederēs tāds teksts. viņam nekad nekas neder. mani tas kaitina. ko tad tu man jautā?! ;>

nu, tā.

viss kā vienmēr gaistošs, netverams.

we're fleeting geese in the October sky

(viena no manām mīļākajām atmiņām par šo rudeni - tāds mīļš sīkums, tāds tiripiripļampampam - kā brienu pāri pļavai bildēt kaut kādus putnus, kas tur apsēdušies kā atstarpes taustiņš starp palikšanu un aizlidošanu tādā milzīgā barā, bet nevaru tiem tuvoties, jo iestiegu slapjumā, tāpēc tur tobrīd ir tikai galvas-uz-atpakaļu-atliekšana un paskatīšanās uz debesīm, un pasmaidīšana - ak, tad tu tas esi... mūžīgais, vienmēr pār mums visiem nomodā esošais zilums)

Thu, 29 Oct 2026 02:27:57 GMT

“He who binds to himself a joy
Does the winged life destroy;
But he who kisses the joy as it flies
Lives in eternity's sun rise”

- William Blake

Wed, 28 Oct 2026 05:00:16 GMT

sapnī apgredzenoju Rietumu garastīti. ļoti mierīga bija, gribējās pajautāt, vai tad nemaz negrib aizlidot. ir tāds putniņš. visai neizteiksmīgs, ja kāds vispār gribēja uzzināt manu viedokli, bet vienalga bija skumji, ka tas tikai sapnis. forši, ka jau trešdiena. pusdienās cepšu ķirbi, ēdīšu ar fetas sieru, ko tučtuč pa virsu. saldajā būs banāns. joprojām tie paši 89kg, bet tas ir brīnums, jo esmu daudz ēdusi. vakar, šodien un rīt man 9 h darba diena, bet piektdien tikšu prom mazliet laicīgāk, jeeeej.

Wed, 28 Oct 2026 02:12:17 GMT

...un it kā jau parasts trešdienas rīts, bet nekad nebiju domājusi, ka būšu pārsteigta par to, cik dažādas balsis var būt tādam zaķēnam - pirkstiņlellei

(atradās skapja dziļumos pārpalikumi no laikiem, kad strādāju bērnudārzā - tā tas saucas)

Tue, 27 Oct 2026 12:59:12 GMT

sapnī nopirku un uzdāvināju I. observatoriju.

Tue, 27 Oct 2026 09:37:10 GMT

;)

https://www.youtube.com/watch?v=u4Y34bm-ODQ

Tue, 27 Oct 2026 06:52:46 GMT

I. aizbrauca, vētra palika.

uzkāpu uz svariem.

lepojos ar to, kā protu atgriezties pie ierastā.

tās ir divas sekundes, kas man ir vajadzīgas, lai pārslēgtos.

Tue, 27 Oct 2026 05:24:21 GMT

kad I. ir tikko pamodies, viņš izberzē acis ar plaukstu iekšpusēm kā mazs bērns

es nekad tā nedaru

man vispār reti tā gribas izberzēt acis

vienīgi, kad grūti noticēt kaut kam

tad gan

Tue, 27 Oct 2026 05:01:06 GMT

vārdu sakot. vēl rakstīšu. vakar bija jāpiesaka atvaļinājumi nākošam gadam. man kaut kādi uzkrājumi. tikšu brīvībā uz divām nedēļām decembra sākumā. ko es darīšu? piešūšu pie kapuces playboy zaķīša austiņas un uztaisīšu smuku selfiju. I. teica, ka normāla es neesot, bet varbūt viņam tieši tāda esot vajadzīga, lai pēc iespējas tālāk turētos no visa, kas ir normāls. labrīt.

Tue, 27 Oct 2026 04:36:25 GMT

"Крутится земля.
Мне хочется проснуться навсегда.
Разбуди меня.
Везде вода, внутри вода.
И тишина, то нет меня."

laikam vairāk dziesmas vārdi un video, nekā viss kopā, bet dažreiz tas ir tik skaisti, kā kaut kas it kā pietrūkst, lai būtu pati pilnība, vai ne? video skaists tas planet earth piekariņš, kas pie atpakaļskata turpu - šurpu. es zinu, ka Tu arī to mazo sīkumiņu ievērotu pašu pirmo.

Tue, 27 Oct 2026 02:53:12 GMT

ilgi vakar domāju, paliku čubināt ogles. smaidīga biju un priecājos, ka biju sapucējusies visu šo liesmu dēļ, bet līdz mieram vēl tāls ceļš ejams. sajūta, ka tikai nupat esmu iesākusi savu ceļu mājup.

Tue, 27 Oct 2026 01:46:58 GMT

labrīt, te turbāngalva
ziņās viss tas pats, kas vakar
nothing new under the sun

Mon, 26 Oct 2026 17:32:24 GMT

mūžību te nebija kurināts kamīns. tā ir viena no manām mīļākajām atmiņām par maniem 20 ar astīti. es tolaik biju drausmīgi depresīva. reiz tētis mani atveda līdz Rīgai kopā ar omīti, un mēs te trijatā atdzīvinājām šo pašu kamīnu. atceros savu tās dienas prieku. šodienas prieks tam nelīdzinās. šodienas priekam klāt tas, kā I. klusiņām pabiksta malkas pagales ar savu apcerīgo "kas tikai viss nav bijusi dzīve... padomā tik".

Mon, 26 Oct 2026 02:46:00 GMT

labi stāvu, negrīļojos. plīvoju kā karogs mastā, saulē miegdamās un miegodamās. kādam kaut kur kāpjot ārā no mašīnas var dzirdēt "uz kurieni tie lidos, tur arī es". saku I., ka jūtos kā zaķītis no joka par zaķīti, kurš skrien pa pļavu, smiedamies kā traks, jo zāles stiebri oliņas kutina. mēs atvainojamies makšķerniekiem pie Salacas par zivju aizbaidīšanu. diena nopūšas kā svecīte. "come celebrate with me that everyday something has tried to kill me and has failed".