Zane

Wed, 12 Aug 2026 06:22:44 GMT

vienmēr domāju, nez kā tas ir, kad jāvaino tie, kuriem it kā teorētiski taču jābūt taviem vistuvākajiem. man nav neviena, ko vainot. varu vecākus un vecvecākus vainot pie tā, ka mani ir mīlējuši tik ļoti, ka dzīvē nejūtos laimīgi, jo neticu, ka kādam citam es nozīmētu vairāk kā viņiem.
reiz biju pie psihologa aizgājusi , jo bija raksts jāsagatavo par man tik mīļo pārliecības tēmu. un es viņai jautāju, kā tas ir, ja mani mamma un tētis vienmēr ir atbalstījuši un teikuši tieši pretējo, proti, ka man viss dzīvē izdosies, bet pārliecības par sevi tik un tā nekad nav. un viņa man saka, ka tas tā nevarot būt. es varbūt kaut ko neatceroties.
nu... varbūt.
:D

Sun, 09 Aug 2026 03:45:00 GMT

aizvakar salacgrīvas bibliotēkā pie līdzi aiznesamajām, tāpat paņemamajām grāmatām bija nolikta Naksitrallīšu grāmata. uzreiz nepaņēmu, jo likās, ka to taču jāatstāj kādam bērnam. vakar izdomāju, ka pievākšu to, ja tā tur vēl būs. bija. tagad man jāpadomā, ko no mājām atvest un nolikt tajā plauktā paņemtās grāmatas tukšumiņā. liekas, ka Naksitrallīšu dēļ man jānoliek tur divas grāmatas, lai darījums būtu godīgs.
teicu I. , ka viņš ir drusciņ kā Ķērpjbārdis. viņš iebilda, ka viņam tak neesot bārdas. paskaidroju, ka tā drīzāk ir sajūta tāda, ka viņam ir bārda, kurā aug brūklenes, un uzreiz papildināju, ka vispār neskatītos virsū vīrietim, kuram nav bārdas, no kuras jebkurā diennakts laikā varu dabūt kādu ogu.
runājot par brūklenēm, apēdu Rūjienas šoko saldējumu ar brūkleņu vidiņu melnas vafeles konusiņā. ja biju tādu ēdusi, tad ļoti sen. labs bija. trekns, salds, bet ne šķebinoši salds, ar skābu pavērsienu. viss, kā pieklājas. 10/10.

(patīk un iedvesmo šī būtne ļoti: https://www.youtube.com/@marunich_anastasia/shorts)

Tue, 04 Aug 2026 19:40:07 GMT

pati sevī nejūtos laimīgi, tāpēc nekur nav māju sajūtas. kad tēta vairs nebūs, man nebūs vairs neviena.

"Any younger" by Natalie Shapero

Sun, 02 Aug 2026 01:59:35 GMT

only some of me
is here on Earth.
Like when I close my
coat in the car door -
the rest is outside.
I say this to assure

you that you've harmed
just part of me;
the remainder can't,
from this lapis planet,
be remotely reached.
I say this to teach.

Better luck next time.
Kiss the blue gem
in its bezel setting. And
better hurry. Happy
birthday. Guess
what you're not getting.

Sun, 02 Aug 2026 01:23:57 GMT

vakar ar tēti bijām Mālpils zemeņu laukos. pa ceļam tētis stāstīja par ceļojumiem, kuros plāno doties, grāmatām, kuras lasījis. tētim tagad Vonnegūta periods. man nepatika nemaz, kad mēģināju lasīt. teicu, ka vienīgā grāmata, ko mēģinātu palasīt šovasar, ir Kingsolveras "Indeskoka bībele", bet negribu vilties, tāpēc pat nesāku. kāpēc es neesot braukusi uz Viļaku? tur tagad folkloras festivāls "Ļipa kust". mums ar tēti abiem patika tas nosaukums. Mālpils zemenes viens cukurs (šķirnei nosaukums bija Malwina). salasījām stundas laikā 11 kg. atpakaļceļā daudz nerunājām. rokas vēl kādu brīdi smaržoja pēc zemenēm, lai gan pēc lasīšanas tās nomazgājām. apņēmos tur nākošvasar pieteikties par ravētāju / putnubiedēkli / principā jebko tur gribētu darīt. var pat teikt, ka sapnis man tāds.

Fri, 31 Jul 2026 23:56:47 GMT

augusts kādreiz bija mans vismīļākais no gada mēnešiem, tagad vairs nepatīk, bet kas man vispār vēl patīk? sekss un plombīra Tio vafeļu glāzītē, ja ir atlaide.

sākās atvaļinājums, jūtos kā parasti atvaļinājuma pirmajā dienā. neko nedarīšu līdz pat septembrim. ja sanāks, tievēšu. pašlaik sveru 94 kg / 173 cm. pašai sevis dēļ nesanāk, bet arī I. dēļ nav vērts censties, jo tas ir tikai laika jautājums, kad cita savāks, tāpēc esmu ar sevi sarunājusi, ka tievēšu, lai nav jāiet pie ārstiem, jo ārsti man riebjas kā suga.

vienu dienu korgijs apsēdās man blakus pie sarkanās un izteiksmīgi sagaudojās līdzi policijas sirēnai, it kā gribēdams teikt, ka mentiem palīdzēs, kā var. skatās ar tādu vainīgu purniņa izteiksmi pamīšus te uz mani, te uz saimnieci. karalisks sunītis šķita. neviens sunītis, ko dzīvē bijis gods iepazīt, netika gaudojis, tāpēc biju sajūsmā.

Fri, 24 Jul 2026 06:34:06 GMT

man viena tāda kolēģe - pirms kovida laikiem klātienes darbos strādājot par muļķi mani reiz nosauca

tagad viņa ilgstošā prombūtnē plus vēl kāju salauzusi

piezvana man šad tad (reti, bet piezvana) - draudzeņu man nav, nekad arī tādas nav gribējies, tāpēc priecājos - vismaz kāds

viņa interesanti stāsta, patīk balss tembrs, es līdzīga iemesla dēļ youtube visādus mukbangus skatos, jo nomierina, kad redzu, ka kāds ēd un kaut ko par virspusējo kā garāmejot

nu lūk

un vienā no šīm reizēm, kad viņa man ir piezvanījusi, es vairs īsti neklausos, jo pēkšņi iedomājos, ka viņa laikam no manis kaut ko grib dzirdēt, nevis pati stāstīt

nezināju, ko teikt

man nekad nav nekā īpaša, ko teikt

esmu krekliņš ar uzrakstu "kā ir, tā ir"

Wed, 22 Jul 2026 03:26:19 GMT

jau sen būtu aizbraukusi no Latvijas, ja kāds kaut kur citur ļoti gaidītu.

Mon, 20 Jul 2026 15:57:12 GMT

“Try to find the right place for yourself. If you can't find it, at least dream of it.” - Mary Oliver

piektdien aiz manas muguras paliek pilsēta ar savu skaļo žvankstēšanu, bet vispirms autobuss kavējas tehniskas ķibeles dēļ, un laikam tā arī visu ceļu nobraucam ar otrādu uzrakstu "ainaži - rīga". man ir tik viegla mugursoma šoreiz, ka drīkstu ar sevi lepoties.

kopš aprīļa ceļmalas ir ziedējušas visās valodās, bet tagad kāpās ir dzelteno madaru laiks un smaržo medaini, kad uzpūš vējš. un, ja Tu jautā man, tad,manuprāt, pilnīgi lieks ir viss šis ļembasts ap to, vai negaiss mūs atradīs turpat pie jūras jeb pārsteigs pa ceļam.

es skatos un nekad neaizmirstu, kā pagriežos uz Tavu pusi un saku, lai skaties un nekad neaizmirsti, kā pamale jau koši zilimelna, kad bērni no netālās nometnes sabirst ūdenī spiegdami, brēkdami.

atpakaļceļā vairs nekā tik interesanta - jau pierasts pie sajūtas, ka atkal esmu kaut kas cits. protams, arī šoreiz apsolu sev, ka nevienam par šo visu nebildīšu ne pušplēsta vārda. nekad.

Mon, 13 Jul 2026 07:52:47 GMT

piektdien autobusā blakus apsēdās kāda sieviete ar Ķīnas cekulaino suni somā. tas ierausās man klēpī, burtiski pieplaka klāt. šausmīgs briesmonis pēc skata, bet mīļš jau tāpat. visu turpmāko ceļu jutu, kā dauzās sirsniņa.

piektdien un sestdien no viņa balkona klausījāmies un skatījāmies visādus zvejnieksvētku ietvaros organizētus koncertus, pasākumus. izklausās droši vien romantiskāk, nekā bija patiesībā. piektdien miegojos, bet sestdien likās, ka par skaļu tas viss - tik pierasts pie tās vietas klusuma un pārpasaulīgā miera. ance krauze ar savu "nu sala, nu sala, nu labi sala, sasala jūrīna līdz dibinami" tik ļoti neaizkustināja, kā biju gaidījusi, bet ļoti pārsteigta biju par antru stafecku - līdz šim man tāda dziedātāja neizteica ne tik, cik melns aiz naga. patika viņas versija par "man dimantu nav, bet jūra ir zila vēl lai". ļoti dzidra un droša balss viņai. aizmigu klausoties, kā nojauc stalažas.

tagad pārvērtos atpakaļ par pilsētas peli. būs laikam atkal karsta nedēļa. ielēju pudelē ūdeni un ieliku saldētavā. man te tāds mazs galda ventilators. kad būs sasalusi tā pudele, likšu pie ventilatora klāt un vēsināšanos. ceru, ka līdzēs. vasarai nav ne vainas, bet nepatīk karstums. gaidu atvaļinājumu. gribu ar tēti uz mežu gailenēs. apsolīju I. gaileņu mērci.

Mon, 06 Jul 2026 04:54:53 GMT

sapnī gāju pa ielu un nāca pretī sieviete ar bērniem, kurai pavadā līdzi bija 4 suņi. viss viņai tur ņigu ņegu. un es viņai saku, lai dod man vienu no tiem suņiem, jo viņš ir tieši tāds, kā man patīk. 😂 un viņa man atdeva vienu no tiem suņiem. brīdināja gan, ka daudz blusu esot. 🙃

Thu, 02 Jul 2026 09:31:29 GMT

"Tu būtu tik skaista, ja notievētu," viņš teica.

Fri, 26 Jun 2026 04:13:18 GMT

es vairs nerakstu. man nepietrūkst rakstīšanas. tagad rakstu, jo jasmīni zied. nevar jau neatgriezties, kad zied jasmīni.

jūnija sākumā divas nedēļas nodzīvojos pie mākslinieka. viena nedēļa pagāja slimojot. stipri sāpēja kakls un bija augsta temperatūra. vienu vakaru apsēdāmies viens otram pretī un parunājāmies.

"kas te par sērīgu zvēriņu istabas kaktā?" es viņam prasu.

tā un tā. un man jau pašai actiņas arī nemaz nespīdot. kad es to atzīšot?

pārbijos un atgriezos Rīgā jau nākošajā dienā. neatstāju neko no mantām. nu, neko daudz arī nebiju vēl sastiepusi. darba dators, šis tas no drēbēm... nezinu, vai tobrīd domāju, ka vairs nesatiksimies. biju nelaimīga. tas gan.

viņš vienmēr piezvana, atraksta, es nepagūstu sailgoties. šīs piecas brīvās dienas bijām kopā, un tie bija mīļākie vasaras saulgrieži, kādus esmu piedzīvojusi.

bieži domāju, no kurienes tad visa šī vientulīgā sajūta, kas vienmēr pamīšus. laikam jau mums katram ir kaut kas tāds, kas vienmēr paliek tur, kur tas ir. dziļi. un nav ne nost norunājams, ne prom aizrakstāms.

Wed, 24 Jun 2026 14:10:52 GMT

Tue, 12 May 2026 05:08:30 GMT

es vairs nerakstīšu. ne te, ne arī kaut kur citur.

Tue, 12 May 2026 03:47:02 GMT

“People change, no use getting sentimental about it. Move on, find someone else.” — David Nicholls

Mon, 11 May 2026 17:06:10 GMT

https://www.la.lv/purvciema-no-dzivokla-loga-sauj-policija-noskaidro-merki-kas-tiesam-rada-izbrinu

Mon, 11 May 2026 16:46:20 GMT

es tagad dzīvoju teikumā "made it to the beach before the rains came"

izritinot vingrošanas paklājiņu...

Mon, 11 May 2026 07:05:43 GMT

pateicīga visīstākajiem par spērienu pa pakaļu

Tue, 05 May 2026 05:43:48 GMT

"miglas vālos akas
nesasaukt līdzi rasai
svarīgi kā elpa"

/I. Tārauda

Mon, 04 May 2026 16:58:01 GMT

Visas šīs daudzbalsīgās ziedēšanas priekšā padevusies pasaule šķiet kā aizsapņojusies, aizskatījusies pa logu un vairs nav atpakaļ atsaucama. Diez vai to vērts tagad modināt. Jāgaida, kad atgriezīsies pati pie sevis. Laiks lielākoties paiet, sūtot Tev paskartes no dažnedažādām nekurienēm. "Visu es varu, tikai ne paklusēt," Tu tik skaļi iesmejies man ausī, atdarinādams kāda Disneja multfilmas varoņa balsi, ka apņemos iemācīties ļaut visam būt par to, kas tas patiešām ir.

"redzi, laiks mūs izlieto"

Mon, 04 May 2026 11:55:03 GMT

https://www.youtube.com/watch?v=KLSvx7KHZkM

Mon, 04 May 2026 11:33:55 GMT

Sun, 03 May 2026 07:31:39 GMT

kā mēs braucam? visnotaļ labi braucam. "pielaiko sev šo zaļumu, jo vasarā tas būs citāds." mašīnas stiklā ietriecas taureņi un noplakšķ, kāds pasaka tik daudz kā tāda, kas nosāp, tāpēc es dievinu kādu, jo tas ir īstais sāpīgums, kurā sev neesmu varējusi atzīties pati. bet tas ātri pāriet un nedomāju, ka atbalsosies vēl rīt, parīt vai aizparīt, jo dziesma tāda, kurā vārdi "tu vairs neesi šeit, viss jau ir par vēlu" un "pats vairs neesmu šeit, vien karkass, mana ēna".

Sun, 03 May 2026 03:08:50 GMT

maijā, tajā, kas pirmais, man noteikti ir jāpagūst rīta agrums, kamēr kāds guļ. vēlāk kāds izskatās pēc smieklīgas kodes, kad saka svinīgu runu, ietērpies savā pelēkajā halātā, sākdams ar vārdiem "ja tu nebūtu man kaut tikai mazliet mīļa..." tad es kādam pilnā nopietnībā ticu. ārā sarodas barjeras, gaidāms kāds pasākums, varbūt skrējiens, kā mums šķiet. no jūras veļas balta migla, visi atnākošie, kas tajā ieiet, pazūd un vairs neatrodas, bet tādu atnācēju un pazudušo diemžēl ir pārāk maz, lai kaut ko tādu vispār ņemtu vērā.

maijā, tajā, kas otrais, Rēzeknē paēdu baraviku zupu. bija dievīga, garšoja pēc baraviku mērces, porcija bija liela, bet mana apetīte arī. kamēr kāds aizņemts ar savām lietām, iepazinos ar ļoti vecu kundzi vārdā Lūcija, ar kuru BIJA JĀRUNĀ SKAĻI, atrādīju viņai turpat vietējās humpalās nopirkto kleitu ( izvilku no maisiņa un pieliku sev klāt, lai aptuveni redz, kā izskatās), un viņa bija īsta lēdija, jo teica, ka tā ir skaista kleita. vispār lielākoties esmu viena. staigājos un blisinos uz visu šo ilgi sevī turēto ziedēšanu, kas beidzot atmudžinājusies, kļuvusi vienkārša. viss ir pastiepies pirkstgalos un tiecas pretī saulei.