zemapzinnas modulis' Journal

zzemnieks stāda labrīt garo brošu baro to ar amoliņu dod tai padzerties skaidas gleznotājs saka ka daba ir skolotājs kas nekad nepieviļ daudiem dodas rokās vēl ne tādas vien baltas villaines vai mazā pelējuma māsa baltā pūka būtu varējusi atšķirties no micēlija vai arī diviem kadriem vienviet ir radītas piemērotas atšķirības starp bulku valni un budapeštu garo staigātāju un vai mielasts ir sasirdzis ar skaista piena pārdevējas garajiem matiem no sirmuma tie atskārst ka ir meikapa studijas dizains un sintakse tiem ir vienīgais augums dalītajā skaistupa imperitrijā un gaisma ir sastādīta tieši tik bezkaunīgi ka lai gan naudas kalni no murmanskas uz alžīru ir atšķīrušies viens no otra pieminētajām vērtībām, tomēr mūslaikos tas ir didaktiski sareiķināts ka domas kreizī druvas brauc uz atmodu un dienas gaismas kunksti ir saslējušies uz visiem iemauktiem un maina zināmo peldbaseinu stāžu kā dienas klaide ir radīta nedienu skaistajam baseinam ar zāģu skaidām un miegs ir baktērija kas pārņem micēliju un tas atspurdzis garajos gados ir radījis savas iesmu pe'das un darīja saviem brašajiem baraviku augļiem augļotājiem un miera ķēdes strāva pārtraukta ar gaismas varoņiem un miera skaistajiem burtotājiem, kam nav palicis prātā saprasties ar gaišajiem gaidžeriem un miega suntažniekiem manas ķekaru pēdas tam ir liecinies par pastarās tiesas dalībnieku skaitu savos sešdesmit esmu radījis mašīnu kas brauc ar skaņas ātrumu pa tuksnesi kuram nav nevienas aitas pie skābūža un dienas ir veidotas tieši tik lietiskās skaidās ka to atbirumi nekad nav radīti no mirušajiem skaidu briketētājiem man pašam tas bija kā pārsteigums kad no vietas ko es biju redzējis sapnī ir radīts kāds briesmīga pasata iespējamais draugs dundegas aeroplāns skunsks un atbaidītās ar skaidro pierunātāja dabu un aizgalda miera skandinieki baida viņa skujas un taisa augšā skumjos akmeņus kuros augojas jau miltojas un dara savas lietas skaidrais purgatorais sintakses avots bez mazviet ar skaidro pukstu un taukskābes un biežajos austrumos un miegainumā mani pašu jau bija sasniedzis gaudenais auberžīns un taisīja vaļā guļbaļķu cakas un taisīja gudrus zodus un zem savas iesmu pēdas bija vispār radījis gaišo skursteni kuram beigas bija paredzētas tikai skaistajā augmentācijā un skaitījās ka tās ir visiem iemūžinātajiem galīgo gaļīgo dalību dalību vadītāji taurē pa šoseju skrien bērns ar ratiņiem un plačī un viņam līdzās brauc taksometrs un taksonomā balsī klāsta kur ir palicis mans draugs kur ir palicis mans draugs un aizbīda skaidro purpura skumju aizkaru un stumda savas kapličas ar skumjo dzzīves burbuļotāu skursteni un vannu ar baiļu aklimatizācijas putekļiem.