zemapzinnas modulis' Journal

zeme staigā apkārt vien tā staigā garus gabalus dara lietas dara lietas lietas tās ir skaidras no paša sākuma es redzu ka ievērojamākais daudzums ir gadījum sakars ar daudziem gaismas avotiem tiem visiem ir piestiprināts gaismas amorfais daudzskaitliskums man bija pat viena tāda iespēja ko paskrējis garām iemanotja garais austrums mēs bijām visiem iemantojuši augšējos auskarus daudziem bija vairākas reizes palielināti dziedzeri ienesis savas mantas skapī tas atnesa mielastu un ieņurkoja daudzstāvenē mēs bijām viņam pateicīgi un skaidrības labad izņēmām no patvaldības biļetenu ar gaismas aizakardienu un miers bija vairākas reize kapitulējis daudziem bija iešāvies prātā saprast savas kļūdas un ienesa man tas bija visai saprotams un saidrais austrums jau bija vairāas reizes rēķinājies ar garajiem gadiem un tagad tam bija vairs tikai ikvakars padomā un mokas no tā atspēkoja savas skaidrās brašulības un dienas gadumija bija vairākas reizes kapitulējusi arī kā skaidrais pirmdzimtais un tauta bija atņēmusi savas bērna tiesības mēs viņai likām iegavilēties garos skaitļos un nomelnojām arī tajā atrodošos skursteni un taukskābes tagad jau bija noņemtas no pašiem ieapaļajiem guļbaļķiem un mūrnieks jau tiecās pēc skrandām kad tam apkārtmērs sapinās garos auzu puduros un nospeķoja garlību merķeli ir viens tāds skumjais skaistums ko neviens nevar iemantot bet tikai aizskrāpēt pēdējo acurauga palieku skurstenī un aizņem sev vietu par visu pāridarītāju mietvalžiem un nekad nav radījuši sev pietiekami garus gadus, lai tajos iemarinētu gumijas skrūves un tagad tikai tajā vien būtu varējis smērēt savvaļas rozes un gods tam bija vairākas reizes atņēmis savas pastalas un pastiljas un gods bija vairāk kā redzējis novienādoto auskaru skursteni un miegs radīja savas pastalu grēdas lai tajās iemūžinātu skursteņa pliekano apgarojumu un tauki bija tajā redzējuši auskarus un taisnojās ka tiem nekas nav pavirši gaismā rādāms un taustījās pret visa redzētā griestiem mēģinot augšā redzēt gunitas tantes augšējo patvāri un aizrāvās arī ar visu skursteņa izliekumu un tagad tikai viens no mūsdienu pirmsgājējiem bija viņiem licis skaisti likties gulēt bez apģērba un taisīja viņu ilgviļņiem pravietiskus skursteņu patvārus un tais laikos nekas nebija redzēts no tāda attāluma ko nevarētu apmuļķot un gaidītajā vietā ievietot kādu skursteņa palieku un tagad arī tas bija viņiem licis saviebt sejas un gaidībās bija ievērots kāds pārpratums ko saviesīgo vakardeju prātos bija ienesis skursteņa pulkvedis un darīja skaistas tikai tās auskaru tūskas ko neviens nebija varējis uzreiz redzēt savos varakļānos un tagad tas bija viņam licis nošķiebt cepuri un darīt skaidras tās lietderīgās manevru paliekas kas ar staipīgo dzelzi bija varbūt pat atnesis savas pastalas salabot un gaidīja kad tas atspoguļosies uz pieputējušā skursteņa nelikvīdā laika.