| 8:58a |
1, Delveribas ziedu laiki (Jo nu ja es biju kaa szhantazhists ar bakuretainu seju man sitas krekla bezierunu mandati un es biju redzams uz visiem pavestiem, kuru krekli mani atpudereja nost no visiem iemestajiem liklochiem un man nebija krekla, jo tam bija majas, kur berni slazda kraukshkjina piles un es biju redzams uz vinju atsvabinashanu un es biju gredzenots kaa salatetis salits mandats un skujas bija visiem izcepinatas ar gaismas liklochiem un man nebija saules ar griezigiem skanjdarbiem un sliekas bija jukushas ar jums jau nebija iespejams satikties shljenganas alejas un aulas un man bija skumjsh akmens sasildits uz plits un es biju gredzenots siluets.)
1.1, Tas bija mulkjigi tur braukt (Un ko es kraukshkjinadams vispar domaju, man tachu bija kancerogens notacija skaidra brauzera silueti mani kupinaja, vai es jutu, ka nacija ir mani skumdinajusi un auklejusi ar baciljiem un skumjas ir atkaptas ar stipriem strupiem kartupeljiem man bija jacinja ar balustradi un tagad es biju vecs ar kapilaru uz sejas un man bija veca jacinja, kuras rokas piedurtas pie samta kupchara man bija sullen face ar skabargu juru un dienas bija mani sasmidinajushas ar kauliem un adu un es biju gredzens, kura pavelnieks ir mans sens pazinja un sniegi sniegi sniegi.)
1.1.1, Bezsakars kaut kads (Skaidra lieta, ka nenovidiba mani nevar sakplichet ar tik pat skaidru guvernanti, ka visiem nedienas bija vaicajushas, ko es biju darijis ar savu slepto akvareli un man bija nb kupons ar skaidru naudu redzeju divus sliezhu dzelzceljus un nevareju no vinju starpas saklausit stigas, jo tikai uz vairakiem sinepju makonjiem man bija ielugums palikt lielam un sniegties uz viseriona kuposhas galvas, lai manas prasmes vienmer butu labi samakslotas un aizskartas pretim visiem iemuzhinatajiem un sakarsetajiem, kuru velinais rokenrols butu mani sapinis mozaikaa.)
1.1.2, Jo huljish es tur vispar aizbraucu
1.1.3, Labak vajadzeja palikt majas un mierigi uzvilkt (Ar gastronomu jau nevar mani iemuzhinat shajos kultivatoru kvartetos un man nebija gauzham sliktas tas mizigas atminjas, ko ar skursteni butibas grozhi var mainit luksoforam sniega pratu un jus to bijat atmetushi jau sen bet es nevaru jusu gruzhus ieskurbt ar salitu gurkji un man bija redzamas raganas uz rokam paradijushas un es biju liess kaa salapits skurstenis un miegs bija verandas lauzis ar liepziedu teju un skatijies ar skaistiem bulvaru atkritumiem mierigos raushos un atkalredzeshanas mani bija sapinusi ar kuldigas spinatiem un mierigi snauda.)
1.2, Es vakar izniekoju laiku (Un ka paskatijas uz to ledainais skatiens, tad es biju redzamss un man man nebija harmss un sliekas uz ledusskapja sienam kraso piragiem bukenvaldes usas un mazas sniegotas narcises butibas galvgali muzhigi vaica, vai es nevaru mansardu izpushkjot ar kresem un snaiperenem un man nebija gvelzt likts bet likts bija manas prasmes izliekt uz visiem sniegotajiem bulvaru avizhu stendiem un man bija gredzens palicis no jusu pipetavas sniegotais atslegu saishkjis muljkjigi vaimana un man nav skumju, bet skudras ed papirosu rokas.)
1.3, Es vakar izniekoju laiku uz (Un juras bija mani sapinushas ar skaistiem skrulljiem un man nebija gudribas zobu, bet bija sanipedstacijas gliemezis un taivanas tiesnesis mani sapina savos zobos un likvideja, jo man nebija gredzena vinja palidzigajai rokai, jo tikai ta es biju uz vinju gvelzis savus niekus un atslabinajis kuldigas mirusho mironju aklas cepeju zivis un talivaldis mani sapinaja, jo vinjam nebija manas kaulu adas tik pat cik es nebiju uz vinju precibam sacelis savu jezgu un mainjas bija mani sapinushas un tauvas bija mani kultivejushas ar baltu roku kustibam un man nebija vinja krizantemu zhel, jo tikai ta es biju uz vinju paljauties spejigs un atkalredzeshanas mani nevar nolaist pa stavo nogazi meklet leknu zali.)
1.4, Un kas tas bija par bljaveju (Tomer vinja skaidrais riekstkoka skatiens mani nevareja atljaut noniecinat savas pecdarba pedas, jo vinja skatiens bija mainjstrava un es biju gredzenots un atslabinats ar baltu sudraba svetdienas gabrielu un man nebija nekas no musu vieniga skumdinataja bljaushanu palicis parada un tagadnes butiba mani sapina skumdinataju gredzenos un es nevaru jusu pazinjas saslaucit ar kartejo kulturas kjedi un slimibas bija mani ibumetina salikushas ar kaulu zagji un lakstigalu lekno siluetu skumdinataju ar baltu riekstkoka luksoforu un zigis mani sapina ar itin maigiem skumju akmenjiem, lai es butu velins ar to, ko mani nevar izperinat ar juras skolas skaudro pundurvalstinju atliekam.)
1.4.1, Kas vinjam bija kule par problemu (Mani mansarda akvarelji mundieriem vairakas reizes skalina chuskas un tagadnes miers ir mani sapinis velinos skaidu brikeshu likumos un man nebija nekas no skaidra prata paliekam un gaisma ir mani sapinusi atkalredzeshanas vitaminos un es biju vairakas reizes redzejis musdienu likvidatorus, lai to skaits nebutu uz mani vienmerigi parsledzies, bet lai to vieliska skumju valstiba nedibinatu savas skaistas cikas uz maziem peljiem un lakstigalas mani nevar iemuzhinat, jo vinjas nav ar lekniem piragiem sastigushas ar jums jau nevar mani iemezt kaplicha un sniegs bija uz jusu rudens marmoriem izcepis bljinu.)
1.4.2, Un kas es tads tik mierigs ka kosmoss (Jurnieks parbrauc uz jusu sejas shoseju un sniegs ir sniegs bez sava gala un malas ir vienviet, bet nav citviet un sniegs ir kails, bet gliemezis klibo un ar juras pakaljdarinajumiem es biju gredzenu redzejis uz talavas taures un miegs nedienas skupsta un brezhnjevs laikmetigo malu stumda ar papirusa kvadratiem un staipigiem zirneklja pinceshu pirkstiem maina man pelageju lielumu un nevar atdabut nostatus iesprudusho diklofosu un mans eorosols laikmetigo malu skalda ar baudu un dienas paliek par diktofonu trekiem.)
1.4.3, Zemnieks un kosmoss es biju tik mierigs (Es nevaru sakaplichet mazas meitenes rokas un dienas bija mani sapakojushas uz visiem atstatus novistitajiem kuldigas grabekljiem un man nebija nekas no dienishkjas ilksts un miegs bija visiem papiriem sasitis kulakus un miegs ir vienmerigs, ja tam piedava skaudibu, bet nevar vien saplacinat muzhigos likumotajus un es nevaru saprast, ko ar to bija gudriba gribejusi ieshkjaudit kulaka un maigi sapities sniegotajos grauzhaminstrumentos un man nebija vairs ne tik lielas ne tik smarzhigas piragu pedas uz muzhigiem akmenjiem karstiem no asaru lietus.)
1.4.4, Un man netrauceja mati uz sejas (Jocigos apogejos es nebiju jusu kungs un kjeninjs, jo man nebija bt akvarelju pietiekamibas sindroms, bet bija vaicats, vai es nevaru jusu kurtuvi parcelt uz viesu namu un vai es nevaru jusu viesus parcelt uz savu kambari, jo tikai ar skaisto vilkmi es varetu jus atdabut nostaties manas vietejas kvadraturas cieshanu merogos un es butu varejis pat vienreiz saskaldit juras skolniekus, jo tiem bija vaicats, vai es nevaru jus atdabut nostaties jurniekiem aiz muguras, bet sliekas un saskalditie skurstenji mani tikai daljeji nosotada neerta situacija, jo vinjiem nav korkju, ko apgazt un izliekt kaa seenes, ko butibas graudi vienmer labi saprot uz lieldienu enas.) |