| 2:25p |
godam bijušajos stādos iestājās rezerves armijas bākugunis. es ierados mazliet par vēlu un apsēdos tieši pretī komandierim. viņš grauza zīmuļa galu un es redzēju viņam cauri, viņa garu, kas izlipis gar sienu bija nevīžīgi nometis žaketi uz atzveltnes. mēs sarokojāmies un iestājāmies armijā, kas mūs nodrošināja ar dzīvojamo platību un pārtiku. kad biju mazs zēns manā ānusā dzīvoja kolorītas skudras un membrānu garajās pastaigās iezagās neredzams spēks. tas bija no visiem ievērojamajiem ļaudīm atkarīgs, lai mūsmājas vienmēr atrastos pakalnā pretēji tam, kā bija plānots plānojumā. tā mēs darījām vēl ilgi un stagnācijas gadi bija piesteigušies tik tuvu, ka nevarēja saskatīt asakas mūsu redzeslokā un gaismas paviljoni bija mūs atstājuši nopakaļ jau daudzus gauds, kad mēs beidzot nolēmām iesprostoties bišu stropā un garantēt viens otram labas tēvareizes. gaismas gadi bija tik tālu atvirzījušies nost no perifērijas, ka galvenais sindicētais kredīts un mēdīšanās akadēmija mums piešķīra papildu akadēmiskos punktus šajā reinkarnācijā un es kā bravūrīgs zaķpastala būdams iesteidzos iekšā pa durvīm un glaudīju savas piesmakušās zeķes. ja tas vēl reiz atkārtosies, tas būs pēdējais, ko jūs atcerēsieties, to es jums garantēju, es draudēju savam blakussēdētājam, un viņš to ņēma nopietni. garajos gaiteņos bija parādījies melāliskas krāsas bižutērijas ansamblis un visiem bija iešāvusies prātā ideja par vienlaicīgu bikšu novilkšanu un protesta izteikšanu aizlīmējot muti ar plāksteri. kad visi krūšu gali bija nomierinājušies, mēs ienācām dziļām aizvēsturiskajā kapenē un lamājām cara valdību par malnutrīciju, kas bija piemeklējusi tuvējos mežus un tajos atrodamos māllēpju pudurs, dažādas meža ogas un galvenokārt tās atstatus novietotās automašīnas, kas mums neļāva pietuvoties bumbu novietnei. kad bijām paglābušies no draudošajām briesmām, mums acīs bija palikušas niecīgas zilganas liesmas un gājputni šīs bezsmadzeņu zosis ar mums sarunājās pa rācīju un gaidīja pēdējos norādījumus bumbošanas teorētiskajai apmācībai. mēs arī viņus iesaiņojām kā ziloņus un gaismas staru radiācijas pavadīti izmētājām savas pastalas un gaišās domas pa amorfo gāzesbalonu kapellu mūžam kalpojot radiolokācijai |