zemapzinnas modulis' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Tuesday, January 27th, 2009
| Time |
Event |
| 1:28p |
turukobi. meskalīna ietekmē mēs redzējām skaistas ainavas un mūsu veselajā saprātā mēs jutāmies kā stagnāti. muguras smadzenes un drēbes mugurā divas zīmes zem lāpstiņām ir viens no lielākajiem godbijības iemiesojumiem, bet tas neder tajā augšāmcelšanās balzamējumā, kas mūs ir līdz šim atbrīvojis no kaislībām. to visu pasakot skaistākais no mūsdienu meliem. gaidīja sniegā sastopamās kaukāza ģimenes un gaidītājs bijah pievērsies savām atpakaļejošajām atvasēm. mēs jūs pacienāsim ar saldām avenēm, bet jūs mums nepretosieties pat tad, kad ilgu tramvaja sabrauktie suņi ries uz atvadām un viņu balsis atbalsosies un aizskanēs tālu prom no mūsu galvgaļiem. gaidītais iemiesojums mūsu verandas bija padarījis par strupceļu, un es gāju pavemt uz verandu. gods kam gods, tas izdarīts mellužu stacijā un gaidītais pievilkšanās spēks manas asaras padarīja par vienu no lielākajiem vainas apgalvojumiem, tādēļ es nojumē iekārtoju kārtējo apogeju un staigāju pa klajiem meliem, lai manas ievadrunas būtu piedošanas vērtas un gaidas ar stārķu ligzdām uz galvas ir ienākušas mūsu verandā padzerties malku. | | 6:37p |
ziemas mutulī mēs satikāmies, un atklājās, ka mums nav māju. es gāju pa mežu un slaucīju sviedrus, cik ļoti gribējās pieķerties tev, un liepas, šie kaismīgie koki no puduriem, mēs tiem gājām apkārt un riņķī un nonācām mājās. grausti bija sacepuši vecas pelavas un avīžrakstos uzplaiksnīja zibens. nodurtajā skatienā bija iemitinājies marinēts ķiploks, un grūtupa kunga privātajā istabā garšļaukus bija izvilkts dīvāns. gāja gadi un stabili ienākumi mums lika pārcelties tuvāk pilsētai, kā rezultātā zaļā barība mums nedeva mieru un mēs lauzām sterotipu par liepziedu medu. gauja satecēja mūsu izraudzītajos ierakumos un bija jau pienācis īstais laiks mums apķerties un slaucīt asaras ar skrejlapiņām. mūsu verandas garajos gaiteņos mūs vēroja slepenas slēdzenes, un es vienā brīdī sapratu, ka runa nav par dūkstāju, bet gan par katra privāto aromātu. | | 10:56p |
salasīju mežā divus burkānus, kas auga augšā no lejas skatoties kalmam abās pusēs bija kāds iezadzies, es pienācu klusītēm gandrīz kā lavoties katrā ziņā tā, lai neviens nedzirdētu vai vismaz nepievērstu lieku uzmanību, tā man nebija vajadzīga, jo nācu taisnā ceļā no iepirkumu centra un visu svarīgo mantu novietnes. kad biju pienācis pie ceļa pavisam tuvu, atskanēja šāviens un es metos bēgt. necik tālu nepaskrējis, metos guļus un sāku ēst meža ogas. tās bija saldas, un es pateicos radītājam, ka norādījis man uz šādu iespēju. būtībā norādītājs. tā mēs sadraudzējāmies un sākām pavadīt kopā daudzus gadus. ne vienmēr izdevās to tik labi noorganizēt, lai tas netraucētu diētai, bet pamazām apradām ar domu, ka labais nāk ar gaidīšanu un ņēmāmies lupīt tv, kas bija par kalna tiesu iegādāts vietējā tirdziņā. gaismas bruņinieku atnākšana iezīmēja jaunu ēru mūsu attiecībās, un klaustrofobiskā atkarība no mantkārības mūs noveda strupceļā ik uz katra soļa, lai diefs nogrābstas. gadi gāja un gāja un pelēkas debesis mūs aicināja aprīt katru dienu, kad nedarījām savu darbu, bet blandījāmies bezdarbībā un nīkulībā. tā aizgāja visi mūsu bērnības gadi un pašā sākotnējā stadijā bija iemiesojies kāds neaicināts. būsi mūsu rūpjubērns, viņam teica vietējās traktoru darbīcas direktors, šis piekrita nedomājot un ieņēma svarīgu amatu sovhoztehnikumā. tas viss uz labu, tikai par prātvēderiem mēs maksāsim papildu nodokli, bet tikām iežogosim jūsu marmora sienas un dēstīsim visas tās labās agonijas, kas par diviem ieroču kātiem samainītās un klātesamību paģērošās. es jau iegrožoju zirdzeli un laidos dziļā miegā, kad pēkšņi pie durvīm kāds klauvēja, es atvēru un laidu iekšā garus un garaiņus. tie kopā sajaukušies metās pa visām istabām un pētīja mēbeles, aiztika tās, man nebija nekas iebilstams. mūsu kopējo istabu bija aizņēmis kāds pārītis, tādēļ pa to laiku sākās tikām. |
|