zemapzinnas modulis' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Thursday, January 8th, 2009
| Time |
Event |
| 10:27p |
dienas gaismu ieraudzīja trīs skeletoni. mēs viņus sagaidījām ar lāpām un lapu koku lapām, kā arī papīra lapām, kas bija gatavotas no sapiņķerētām domām un mēs domājām daudz līds sapiņķerējāmies paši. visas lieliskās lietas ir vienkāršas un dumš var palikt, kad iestājas tumšs, ja apkārt ir tikai auto atslēgas un auto mašīnas visas automatizētās iegribas un strūdu vārti un kad es ielecu iekšā upē man sasmēlās mutē un zābakos un mēs visi bijā priecīgi par tuvojošos vasaru, kas atnestu, bet ko mēs nepieņemtu. es biju jau iestidzis līdz viducim, kad mazticamas dziesmas dzinās pakaļ ēnu teātrim. mēs lauzām gabalu pa gabalam un tad arī paši vaininieki parādījās. es biju iebridis dūksnājā un automātiskās durvis atvērās, lai rastu gaismu mūsu ceļa priekšā un malās. mēs sakritām gubā un čupās devāmies gaidīt tramvajag sliedes, lai laizīti rozmarīnu un godīgi atzītos, ka nav pazīts vēl tik lielisks cilvēks savā majestātismā, tādēļ mēs atgriezāmie jaunaudzēs un bijām jau skrējuši apļiem vien, kad pēkšņi no krājumu paliekām piecēlās ruskuls un laida ar ledainu roku pa skaustu un dervišs iznāca nāves priekšā kā karātavu joks. mēs visus bijām pāršķirstījuši un domās gremdēdami savas pelēkās ausis palēcāmies līdz saulei un lēnām laidāmies lejā. kad bija pienākusi noteiktā stunda mūsu muskuļi un saistaudi sarunāja satikšanos un šīs runas gaitā izkristalizējās galvenie principi, pēc kuriem darbojas visums. ja mūsu kanistrās būtu atrodamas lētas degvielas paliekas, tad mūsu varbūtības krāni būtu labi sastiprināti un mēs laimētu to varenumu, no kura mums nebūs glābiņa. mēs gribējām sevi piemānīt, bet, vai tas būs sniega pulkstenis, kas mūs atbrīvos un leģitīmā smaidā paspiedīs roku par šiem kanalizācijas patosiem un sniegveidīgajiem izdzimumiem uz poltergeista dāsnās ādas. es biju palicis par putnubiedēkli un baidījos no lauska un lustrām greznās pilīs, es biju sazinājies ar viņzemes karaļiem un laidos ļekatās, lai laimētu kaut nieku tās varenības, kas bija mūsu visuresošajā plakātā. murmuļi | | 11:37p |
gaiss, kas nāk ārā no pleķiem, ir divtik nāsīgs. tas dara divas lietas simultāni toties vienlaicīgi nedara, jo atsakās saprast svešvalodā šveps reklāmu mēs nopirkām un visu pudeli izdzērām reizē. es piekodināju, lai tas vienmēr labi izskatītos mūsu rīcībā ir jābūt dažādībai, bet mēs nebijām vieni, kad mūsu plaukstās iegūla sniegs un dieva daļiņas kā pūdernīcā mēs ieskatījāmies un neko neredzējām. jūs mūs vienmēr šajā gabaldarbā ievietosiet, ja tas uz mums neattieksies, bet tagad es piedāvāšu šīs šaušalīgās iztirzājuma tēmas galveno apgarojumu lūdzu neuzlauziet manas durvis zobus un stangas. es biju iestiprinājies makā un gāju godbijīgi lejā. es atzīsti līdzības starp makintošu un makdonaldu, bet tie vienā brīdī pašķiras kā brāļi un aiziet citos virzienos, tas ir makdonaldam ir taisnvirziena sūds uz koka bet maks ir vienkārši kā disidents ar brendīgām biksēm un kurpēm viņam viss ir padomā un skaidrais pulkstenis mūs nekad nenodzenā līdz lpas izsīkumam tādēļ mēs labi jūs varētu iekustināt, ja mēs to vienā brīdī ievēlētos kā kārtēju sala piebraucamo daļu un kompostkaudzi no lejas | | 11:44p |
pēc lietu sbija mazliet sūdīgs laiks, bet tas mūs nesatrauca, mēs atsākām savas literārās (un sapināmies) gaitas un mūs momentā apstādināja policija, lai sabārtu par nepelnītu brutalitāti pret vārdu. mēs taisnojāmies, ka gribam turēties laika gaitā un sprīdī un pavadā, bet mums tomēr nācās apmaksāt polcijas benzīna rēķinu un mēs gājām tālāk ar kājām. te pēkšņi izlec štirlics un saka manām kājām, ka es tām nepiestāvot, lai atrodot kādu piemērotāku piestāvētāju vai to zet metter uzstāvētāju, jo es kas pieradis dz';ivoties pa stāviem pēkšņi tiku nolikts uz sauszemes un brīdi jutos apmulsis no šāda pāridarījuma, bet galvenais spogulis to nespēja iedarbināt pat no liela attāluma, tādēļ es biju noguris jau no pašiem pirmsākumiem un gavilēju ar lielām logu ailēm aiz muguras aiz ausīm un adīklī iepinies reizrēķināju sienas gubas apkārtmēru caurkriti un citus parametrālos lielumus, kamēr piekusu un saliku rociņas krustā uz krūtīm, lai krīt debesis lai tās pieskaras pie manā lūpām es būšu gatavs debesīs kāpšanai pat ja tie būs pieci metri kas jāpārvar nekustīgam |
|