| 3:56p |
- ar mani neviens nedraudzējas
- tas viss ir lieki. padomā par tiem miljoniem, kas ar tevi draudzējas. draudziņas ģimnācija numur viens un divi. divi zaļi bebri, beberbeķi, koki lapas daiļamatmeistarība, godbijības kalngals, sudraba priedes, atnāc biežāk šauļos apvārtīties oļos. medīt kāpostus, kleksēt klīstera zupu. medīt mudīgas lauskas un dot pa galvu ar kastroli. mesties kraujā un staigāt logos.
- es negribu, lai šis būtu kādam
- tas jau tikai vēdlogam straujajam kaklasiksnu kungam, saplāksnim un strutu bungai. tavā leksikoloģijā ir iebažījies modeljērs un kaitina ūsas, tu esi strups un kaimiņi tevi dēvē par zebieksti. dainas skaita uz muktupāveļa grūtās sirds un laimes sirdis laistās vienās aumaļās. gāja laiks ar kaklasiksnu dubļos ietērptos un nomazgātos lustru pavēdekļos laistās muļķības kalngals. tu slīksti un tevi velk līdzi. medī labāk lampas un dari to ar skaistu gaumi. dodies iekšā mežā iekšā laidi veļas striķos kraukšķ medūzas uzlauztas bankas un seifos arbūzu mizas ar sēklu pa tasīti. uzdrošinies nomierināties. dodies tālos kalnos un iebetonē sirdsdrupas melnos vezumos, lai tas vienmēr atgādina stagnāciju un strupus ieganstus meridiānam pa kājām. uzdrošinies mesties pedvālē uz visiem atribūtiem medūzu laidarā un iekarenos griestos uzpušierējies un nedod man sastapties ar taviem simbolu agregātiem. es tev pavēlu lustras apēst un laisties uz visiem iespējamiem virzieniem vienlaicīgi un nenievāt.
-
- tas tā var ļoti labi būt, bet kas tavās karātavās paliks pēc tevis. kā tu sevi redzēsi šajā gaismā un kur tu pavīdēsi pāri visiem ieganstiem un meliem. lūdzu iedzer zāles ar mārrutku tinktūru un laidies miegā, lai tas uz visiem varenajiem meridiāniem paliktu par maniem staipīgajiem ieganstiem. es tev uzdrošinu mērinstrumentu auru un gudrības iegarenais ieskicējums bija par visiem palicis pāri, tāpēc es biju un paliku, bet tagad tikai stikla vates paviljonā manas iegarenās stundas palikušas par pavārgrāmatas stumdītājām ienāca peklē un uzlauza seifam sirdi. |