| 12:11p |
bet es nebiju vainīgs, ka iznāca, es ienācu graudainā istabā visi pikseļi man apsēdās apkārt blakus, uz kakla un ādas un es dziedāju sērīgu konfekti serenādi nodziedāt man neizdevās, bet bija applausi un tas darīja darbu kā brīnumlīdzeklis, lai manā kaklā rastos valoda šo vakaru izstiept tādā platumā, kā garums manus gurnus nomērī un daudzas reizes atkārto burvīgos vārdus "vasarā visiem ir čības un grādi",b et no laika neattapās un es biju klucis uz |