| 11:28p |
gaist rietoša saule tā neprasa teikt paldies tā dāļā rudens lapas un baltu šalli žņaudz uzkrāsotas lūpas tā izdodas nogalēt vientiesi tā gadalaiks atsakās no dēla un tas izaug pārāks par tēvu, lai biedrotos ar vētru un akmeņi kaudzēm vien manā upurī remdinās, bet tikai ar pareizo biļeti es ielaidīšu vēnā dzīvokļa atslēgu un kaukšu pret rudeni, kas debesīs ir mēnesi un tūlīt pārskaitīs naudu, neatejot no kases, lai tas labais stils piemērojas, lai tās kaklasaites baras, bet no visiem ciņiem es izvēlos to, kas uz mani nenovēršoties skatās |