| 11:39a |
kādā vidē atrodas R?
viņš kakā gaisā un tad ķer ar roku, lai labas aumaļas pārņemtu tā augumu un dotu skaļas applausas un nebūtu lieki jātērē laiks domas klaji irgājas par austrumu gudrībām, bet gods nav piesiets pie mieta nedz pie kamieļa, tāpēc raugāšanās un pēc labas atvasaras maltītes un dumjas skrāpēšanas pa sienām un dundegas laiskie stari nevar sadabūt rokā graujošus atklājumu vadus, tāpēc ar varakļāniem es nevaru saziepēties un domas ir klajas grādusos ataustas un domas ir dumjas lai krājas tas krāsmatās un dundegas resnās aumaļas ir gaismas pielijušas un es nevaru dabūt pa muti no diviem tēviņiem zārkā ar ko es būtu saspiedis rokas un tagad tās asiņotu, jo ar beirutas zilajie graudiem un stariem un diendusas atplestām rokām un dusmām ir gaišas daiļamatniecības līksmības izdrāztas un domas ir gaisā pasistas karietes un es nevaru sazvanīt dienaskārtības mandātu, jo ar to vienmēr dusmas ir nevietā. tātad viena nelietības gaidāmā slava un dusmas ir atkritušas radošās mokās un gaisma ir tik stalažīga, ka es nevaru atpūsties, bet dienas radošā daļa tikai ir sākusies un dienas ir pilnas ar raizēm un krājumiem un dusēt ir pieklīdis radošais gars un es nevaru sastapt tik daudzas iespējas, lai ar maniem stumbeņiem varētu pietik cirkoties.
kas vēl klauvē pie maniem logiem?
durstīgas ainas izplēš laudanuma sapni un grābstas gar dusmām ar klajajiem drēguniem, bet piekarsušās ausīs es nevaru saskatīt svētību un došanās gaismā ir radības kronis pieklauvētas ainas ar durstīgām ainām atliecas un es iekakāju tam galvā, lai ar krepapīra laidošo daļu varētu nevienādībā izdresēt savas pakāstās atmiņas ar gaismas piekakātu svītu un durstīgu neatmiņu un godības laidīšanas mākslas brigādes es nevienā vietā nevar sastapt.
kas vēl iztrūkst?
tu atradi dainu skapi pilnu ar gaismu un tagad tu atrodies šeit. arī begonijas ir atrisinātas un es nevaru sastapt to garo gabalu, kas ar krepapīru mani biedē un dusmās es raugos pa logu, lai redzētu dumjas krājuma grēdas un nevienā vietā to nevarētu sastapt tikai lai aukstumā paliktu pliks un dusmās ravētu dusmu paviljonus, bet goadam tas nebija noslēgts un dusmās es tagad raugu dumjības un bailes ir atvāztas un dusmās es raugos.
kas ir noslēgtības parametrs?
tu domāji par lielām lietām, bet atvāzi savu krūti un nevari mani atminēt, jo gudrība ir laiski manī iesildījusies unt ad no muguras pienāk krājums un dusmas ir novicinātas pāri mājām, lai ar sesku labi izskatīties visi kopā un es nevarētu to visu atminēt par klajuma grādusa labajiem statīviem un drumslas mani biedē. |