| 8:21p |
lidlaukā divi neatrisināti jautājumi - kur gulēt pirmdienā, kur atgulties, kad nāk pirdiens. par piecīti var pateikt priekšā un viss izrādīsies daudz vienkāršāk. nokaunies, teica mammas labākā draudzene. man nekad nav bijušas attiecības ar tevi, es atgrūdu un iestūmu iekšā pēdējo rabarbermaizes gabalu. garš tas izrādījās, jo rabarberu bija audzējuši gliemeži labā ģimeniskā sastāvā. tiem nebija trūkušas olbaltumvielas, kā man bērnībā un viņiem viss bija iepriekš saplānots arī kā man nebija. tu drīksti iedvesmoties no trim kvartāliem, viņš pieblida un attaisīja savas kurpjušņoru saturīgās plaukstas. esi man uz vienu vakaru, dārgā dorateja un tajā brīdī noblīkšķēja durvis un ārā viņš bija, jo galīgās bilances iesūta katra mēneša pēdējā datumā. man vienpadsmit nummuru kā pēdējās trīspadsmit reizes. aprēķiniet arī samaksu par visām nākamajām reizēm, ņemot vērā fiksēto inflācijas koeficientu un to visu paturiet prātā līdz atgriežos. tad draudzīgi paspiediet man roku un namanām atstājiet savas bārdas nospiedumus saujā pusceļā līdz visiem centrālajiem pirkstiem |
| 8:27p |
dakterim freidam piesūtītais rēķins izrādījās falšs. galvenās viltojuma pazīmes ir uzskaitītas izmeklētāja sastādītajā aktā uz datera kušetes, kad tas noklausījās savu pacientu telefonsarunas. ko jūs šorīt ēdāt, viņš uzspēlēti prasīja dorotejai, kas bija ieradusies uz savu iknedēļas otro vizīti strikti noteiktās 45 minūtes garu. garu maizi ēdu, bageti, tajā iekšā bija dažādas lietas un priekšmeti. garākā antena bija ar sadalītājvadu kontinentālo brokastu strāvas ģenēzes pārveidošanai un vienīgais jēdzīgais piebildums uz jūsu atbildi man ieskrēja galvā pirms jūs sākāt nodarboties ar jūsu krimināli sodāmo darbību, proti, telefona sarunu noklausīšanos. es pats vērsos savā iedvesmā no kišļovska sarkans, bet tik tālu, lai būtu reducēts jurisprudences profesors un izsēdētu pakaļu vecs tiesnesis es jums ābolu šņabi sajaukšu ar bumbieru sulu. tik salkanas atmiņas no pēdējā pavasara, kas rudeni nokāva nevaicājis, kā jums cienītais garšo shaked vai stirred un to visu noklausījies dakteris freids pabeidza izzīmēt savu dr dr mobēda delta kaukāziešu kuci pie uzvārda, ko iegaumē katrs latvijas universitātes filoloģijas fakultātes docents, kas ir sataisījies rakstīt dzeju rīgas laikā un braukt ņujorku sabraukt manā vārdā, lai to visu varētu nodēvēt par pārgalvīgu piedzīvojumu un tajā pazust kā bezgalīgā alā, kā akā un kā slotas kāts. tu pats sevi attiecini uz vispārzināmo teorētisko pamatojumu un tāpēc es jūs palūgšu freida vārdā, viņa meitas annas freidas vārdā, dēla jēkaba, tēva zigismunda un sievas aspazijas vārdā, neaizņemieties manis dotos padomus no senlatviešu vārdu tradīcijās, jo jau senajā romā kāda sieviete aspazijai uzsita zilu aci par pateicību valsts nodevībā noraidot raiņa kandidatūru uz prezidentiem. tikai par hokeja kluba "kuldīga" dibināšanas iniciatoru palika cilvēku prātos šis šveices braucējs un ebreju zelta izsaimniekotājs. ak pagaidiet, es aizmirsu jums iedot mācību grāmatu kur ir aprakstītas arī autora dibinātās pedofiliskās atmiņas par kreisā krasta zēniem, par zoo stacijas mazbērniem un kaimiņu kleksi, kam nav daudz vairs atlicis čista lielā vecuma dēļ, tāpēc es kā staiceles stacijas viens no varakļāniem lūgšu jums atstāt mani uz brīdi manā apaartamentā ar mīnu telefona aparātā, kas prasmīgi aizstāts ar svešķermeni, kura dzīlēs mīt kino "minhene" scenārija autora kaulu smadzenes donorbankas karte un to jau nu nevajadzēja skaļi publiskot, jo tagad es telefonu necelšu, kad zvanīs, bet ieslidināšu ielicējam nemanāmi kabatā, kas nozīmēs uzsprāgšu dzīvi apdzīvotā vietā un jaundibinātās izraēlas valsts un goldas meiras dzīves ceļu krustošanos. to visu apvienojot nevainīgā dainu skapī es ar barona kungu viņa jaundibinātajā kuģošanas skolā pēc nedēļas nogales kursu veiksmīgas pabeigšanas burāšu uz panamu pēc lēta hašiša un slimām maukām ar triperi un dzelteno slimību, bet sekstūrista izrobotajai vecrīgai tas būs eksotisks sapnis sapist prātu britu tūristiem, kas dala smaidīgajām meitenēm puķes uz ielas, pat tām, kas strādā apkārtējās ministrijās, klubos, bāros, ofisos un maksas tualetēs grib tikt pa brīvu ja iedod atsūkāt mazajam bomzim, kas tur kāju durvīs un laiž pa pusi cenas. tādas batālijas un neviena skarba vārda par brīvības pieminēkļa zvaigžņu zagļiem un apjoztā žoga kosmosā raidītajiem trinkšķiem, kad kliba pensionāre pret tiem savas asaras sakārusi sniedzas pēc godīgi nopelnītās pensijas shēmas bankā baltija palika mana mersedesa atslēga un es tālim freimanim jau pirms kraha teicu, atsūkā repšem, lai tas var manī dziļi ieskatīties un saskatīt visas slēptās nenovēršami baisās realitētes paliekas. bet tagad es esmu uz brīvām kājām un jums visiem iedošu grudakā ar jauno naturalizācijas likumu, kas neapšaubāmi ievietos nācijas valdībā letiņiem naidīgus maskavas ielikteņus ar koka kāju un vienu zelta ragu kā melngalvju nama jaunatklātajā aktu zālē pagrabstāvā |