zemapzinnas modulis' Journal

No rīta atnāca bēdīgs - kāds izdzēris kafijas krājumus. Sērīgs. Sadosimies rokās un skriesim pret salnu atriebt neveiksīgo kalna ieņemšanu Bastejkalnu. Redzi kā attālinās dūjas, vari kaut vai ar dūrēm skriet pakaļ attālinās dūjas. Un kuģim melni karogi un buras dūnu zaļas. Es esmu karote un zapte manī sūrst, es gribētu iet peldēt jūrā un tevi ņemt kā drošinātājs korķi izšauj griestos elektrības smīns.
Uz durvīm uzraksts - Patagonists. Es tikai griežu vaļā siļķi, man ēst i gribas i negribas, es nespēju dzīvot mierā. Manu rūgto patiesību ar velna māgu sniegam izkaisa. Tu tālāk neaizgāji, jo ēna pret sauli savu seju rādīt pārstāja. Mums kopīgs ceļš līdz mājām, bet augstāk kalnā kapi klaudz, tur sētnieks pārliek porcelāna plītis, lai stiprie vēji sniegu pāri nes. Un mēs ar tevi divi draugi seni, mums ražošanas kombinātā kvīts par neizņemtu algu saraksts ir mūsu komjaunatnes mīts. Dur sirdī klavierskolotāja stalta, bet mēs ar tevi esam tīri dvīņi, dvēseles mums gaiši spīd pār kultivēto kartupeļu zemi. Un laplāņi kā plānprātiņi pamatskolā, kur roku pacelt nav viss tīrs, es gribētu iebilst pret Sevastopoles kaujām, bet Rukšāne man blakus trīc. Nesadomājies par daudz, tā čukst, tur augšā visam sava acs un tīts ir mūsu iznēsātais rīts uz Selindžera lauka lidmašīna krīt ar ugunīm un plamjām acīs tā tēmē trāpīt mums uz plīts kā ola čaumalu atstāja es savu galvu no pleciem noceļu, man spogulī rādās spīts, es laikam būšu nepilnīgs savā izpildījumā un kulināra barikādes Muktupāvels turki mežrozīšu sīrups tulpes uz pirmos septembri zvans policijā mīts par maizes kastē paslēptu brīdinājuma vēstuli, ka krīts ir patiesībā izdomāts, lai radītu sajūtu, ka baravikas ir nedzīva radība un putni tikai dekorācija kāzu tortei ar glazūru.