| Time |
Event |
| 6:48p |
izsametu sevi un citus savus lietotājus no frendlistes un nav man vairs ziņas, ko tie dara. katrs ieraksta
mirgo lampiņa, sirds indīgas uz paplātes rokturi mežģīnes rāpuļi kroplis mašīnas kaujas mašīnas degunu urbšana maizes kastes sarkanas rozīnes lidmašīnas dzeguzes košas krāsas mezglu devīzes muskuļu rozīnes degunu pilieni draiskas mašinsa ar skortīm izrakstītas lazdas metamie kauliņi dzēšgumijas lidlauku garaiņi seržanti pleiceles kovārņi mefistofelis durbāns uz austiņām pule kaismīgas rozes uz matiem un atplēstiem reikjevikiem postulāts neeesi urena mana maizes pasaule manu dokumentu mapes un durvju spraugu smilškaste es esmu gandrīz izmirusi vācele no vācu valodas saprante maziņa, bet es cīnos man ira aksti un kārtīgas kandžas lirika nav visu nelaimju cēlonis es aizmigu un turpināju rakstīt be t nekas no tā nav vērtība jo esmu zīdainis un sandales virves pār pasauli uznminiet sauki virs pasaules karinas drūmas dvēseles un maizes kastes rej un smejas suns uz manu pusi un tu visu laiku skaties nekur citur kā tikai manās acīs kaist zirgu stallis un tu mani redzi bet es tev i nē atvaino mūs saista tikai ršainas drēbes un mazgadīgs prieks appar padarītu darbu un tu smejies es raudu mūs vieno slazdi un putniu bari kaismīgām dziesmām mēs uzlejam tēju un pakaram mēteli vienu pret seinu ar rokām izstpieptām pār betona vagām pār stiklotām rabarberu silēm nāk klajā valdis dzinulis un iztraucē rokturus no manām anāsīm nāk dziesmturis un tu turi muti klaudz v'varees ritienī es atvainojos par slikto servisu jo manām acīm nav ļauts redzēt brīnumus u n tu skaties bet neredzi mājas jo rokturi slideni mnāk lidmašīnu vāveres krīt kokos izplletņi kārni un nosmok striķos rāmi kodaļu kārni meatēti rožkrūmi bez sugas san mušas bet kas zin amnu paroli tu salaspils koknese manu rokturu malaziija laizīja košļenes u n kādas ugunis divas ais sadālās rokturi un paliek acābols un divas rododdendru stādi un mājvaboles un kurī stendā mešmires stāv kaķis mežā viens besz bises bietes sargā mazas mušmires straujāk aug par bērnziem vieniem pašiem mežā nav ko darīt svētā vietā krustu pārmet kašķejs nāca meta kurpi pret salaspils mālu un meta ūdeinī divas trubas un tā tas aiziet gadus no vietas izlasi mani unn turpini skaldīt cik tu vari redzēt ti k tu dzirdi redzķa smaržo divas ietas reizē skaties redzi nava kaudzes manas viarāk tavaas naudas nekā sviedru izlietu un sasmletu un ko lai dara kaudzēm naudas nava akur to likt uz palodzes vējā izneša'košļenses manu roku neturi stipri jo man iroka ir slima bet tu veseelu mūži gbu neesi mani redze'jusi jo es turu tavu roku savējā un mūs škir divas arp usi sekundes u mēīzīgā mierā un untumā es skrienu pret saules punumu riža sūnas un matu gumijas es neredzu kā tu izskaties pretī mnaāk saules pinumu dīvainas figūras nāk radioviļņi un tastatūras kārnas pret gaismu izskataās divas spuldzes kā manās jaunības fotogrāijās es neredu kā tu izskaties tiešām es nemānos
aiziesim pasēdēt saule kā kartona manu muti silda kājas starp galēju vietu uz mēnesss saule atstāja komētu monētu varbūtējās saskrejaes vietas un tomī priekš maniīm nav vietas uz szemes kā dolomīts māk mest uz akmens asmenņa oglītes un mnāka divas gumijas viena par otru lēkā uz morica apziņassmok kronas un la'dē suņus paldies gumijas saules karstumā izlija ugunis mesties pret saplāknsi skaidas un harpijas mūzijas varonis iznestiet pastaigāt es esmu visrtuves sulainis mesties pret karstumu pret saules pinumu
sunim na vnaudas suns dzīvot grib bet saraujas kastrēts suns pert gribu strādāt velkas nav uzvijas nav potences nav garau sarunu provinces uzsmaidi sunim bez astes kaula nav gumija nav apetītes suns grib dzīvot bet nesaprot valodu nevar paprasīt algas pielikumu nav saprantems starp gumiju un tēviju starp priekšnieku un rozīnes krējumu gribu jogurtu es esmu gandrīz izsalcis līdz panīkmama līdz zpsķu izsīkumam laba tā te'vu zāle kas sit galvu pagaldā uzsit mani gaisā tagad esmu krūpja un maizzi zini pati visu galvu no galvas visu kanālu izvsvēra no viena gala līdz otram un saprata ka nav vērts sastapties ar gaismas pili un visiem griesiteim nav vērts pateikties jo sula nav mana sula bet dievišķa sula un tā mēs skrienam prtim sulai |
| 6:55p |
līdz reibumam kastrētas rokas un mežā palika ēl pāris sasalušas ogles
mani tur edzi kā dsavu dēlu es izplenti atnesu dāvana svēta
samākslots esmu bet nevaru ticēt
rokās skaidas bez palikņa padona piecpadsmit rubļi par naglu uz galodas
es esmu nazis ass, es griežu miesu dzīvu
es spurdzu debesīs no mākoņiem lejā skurstenī ieplīsis stāvs
esmu piektais stāvs bet nelaojoties jo esmu stāvā sajūsmā par ražas soliem
par skolas soliem ko man deva pusdienaš
kartupieļus kāpostus un karbonādi
pieecdemsit santīmu pusdienām un visia dienai
cigaretēm naudu zogu no kabatām gardebroe utaina
laikiam nebūs laimējies manas kurpes plūdos savijas
esmu neesmu suta besz mitas e smu klavieru partija partidūda tūta konfekte maza rūtaina seja uz šosejas
pārbauceist ātrāk pār mani uz m'jaām es koknese rīga koknese sigulda
tālā maršrutā devās tēvs malkas iceirtējs gulivērs
ar kauliem mums nesaskan mēs esma oriīgnāli
mūsdineas mūsmājas mūsu koša naudas zīme mūsu malka mūsu suta mūsu mušas mūsus vistas
gaujas krastmalā kārpas krata augstu kājas
liepas dzer airosolu un smejas es esmu zāle satīta
esmu karavīrs partitūds esmu kavaliers maldīgs
izejiet mani sagaidīt es esmu kokvilnas drēbes es esmu koša sakša esmu kolorīts stāvs
manu koku pie deniņiem pielika statīvs
esi par trejām par četrām dbesīm brīvs
izdiedi kakordu esmu brīvs
manas musas man skaita etviju esmu kāpostu tīts māklerīts bonds akcija sulīgs taurenīts
moška apcietinās moška dos dzert
moška sadzirdīs moška saule leks moška gumijas lēks moška atlaidīs
moška tuksnesī moska palagos satīs
moška saulcerīts moška ausši rīts
moška salāpīs moška sadedzīnās dživs
maijvabole moška tavu vārdu ietetovēs stīvs reihs bagana sadzertuve
nava mana saule tuvu mana saule tālu rej
esmu gandŗiz izdzīts suns ar bisi rokās skrienu sienu patafona maljorkas sieru un vīnu dzeru maķenīt siltu
ar petroleju apdedzi ni rētu riekstos dzīvība kust
apdullini masku pret asfaltu miklu un resnu
dūmakas pastarīts melnas kokvilnas durvis usz rūtu
mani apsmēja ar krūtu
uz redelēmm
z guošas\uz klavierēm
uz pasta ēkas\
uz izkārtnes uz majestro mūtnes
darvinisms mani padara traku
esmu ar mieru izniekot laiku un antreslou
izmejiet dzīvu mani no manaas dzīves vietas un dzīves
karosta smejas karosta pīpē karosta osta līmi es smejos
es audeksl tu krāsa mani atnesa tevi apdedzināja mūs pazaudēj amēs guļam uz brīvības ielas
es aizmuku uz dzirnavu tu barona
esmu krāpnieks tu stabulnieks
m'\es mirstam tu dziedi es skrienu pret reibtumiem
tu mani dzirdi
es tevi dzirduar pienu ar šānabi ar sajautkiem brutiem es nezinu kā sauc mani tevi viņus visus uz mūra uzrakstītus vārdus es izlasīt nes'pēju man nav dzirdes es redzu ar pra'tu mn agribas ddert padzirdi mani ar pātagu pa muti
redzi, tā skolas soli tukši \karā aizgāja pekši mazirbes un sulīgaais zutis mani apmeklē sapņos un murmina sekojošus vārdus |
| 7:14p |
buļļa kaka, man nepatīk rakstīt
es ilziekos izslienos slienas tek es nošņaukājos
manas kr''epes saukātas esmu gandrīz skaista govs
ja tu mani sauksi vārdā es atsaukšos
azas galvaskausu dzīves ritums skeinu pret rūt
kājas no mašīan sgaras un augstu māju lolgus baksta
izlec skurstenis pa durvīm divas kājas somiņa bārksatini zābaki izrādās skudras
stīvs reihs
labdien
kājām nav ne vainas esmu lidodājs džons aijā žūžū lāča bērni
žviuks, mālera sesta'asimfonija sieva mālera resnā sieva lidija dūšiga sieviete ienāciet uz'vvārdiet kafikju tēju citornu sulu marmelādi gumijas konfektes malibū liķieri korķis\viņš sēž uz korķa dārģa viesnīcā un šķendējas par nepatīku rakstīt\es izliekos kalosāmies es kustinu vijolis, stirinkšķinu vēdinu palagus skeinu pa istbau
māles rnekustas\iaijājiet mani uz palodzes uz rūtainas virtuves \kušs, pamazām,klusītēm atnāka tpakaļ sajēga\ka telpa starp mājām ir kritiems uz asfalta\apzins robežas rekur tās plivinasmūzikas skaņdarbi notis līnijas\cik daudz lakav vajag lia mani atpažitu mālera pēcteči vai savijušies zombiji vai koklētāji kurmīši durvīs stāvu es\man paldies uz korsetes\uzraksti dzejoli par tautas karali, par skursteni par rasolā nav gaļas esmu izsalcis kāds mētā muļķi uz mmanas rokas para\ādījies siers un mann nav spēka vairs rakstīt man izbaidžas ranis solfedžo marakdaū paldies par konfekti salamn kaširamdī un paldies redzi skrejpalas sklintis radzes kur dbesis izbeidzas aknmenī zāle dbesis ēd un spļauj putnius sejā rokai kas baro |
| 7:29p |
goija savā intervijā stāstīja par roku dzelžiem par pantomīmu par vājiem nerviem
par galvaskausu galu galā
izrāvās knaps kvieciens rek a dazādi var patiekt kā dažādi nošļūk vārdi
nevar cerēt uz atkārtošanos
stieple stipejas es stiepju stiepli un palaižu vaļā
badmintons aizšaujas pinbols sekundants es reibjos
košļenes aizšaujas stipri atvilncies badminotosn
gandrīz kā liekulība mutvārdība
atvikltā atsptere gaida nelaiž vaļā brbari
redzi m''užība gaida pie druvīm utu stāvi pretim skatās govis
mēs mūsas bērni mēs karatisti bēši
bazgalība nāc par manu sivue mēs vizuļos un kruzuļos iesim roku rokā baseinā stādīt kaktusu dušu maksu un moricu
ruso naktstauriņs'nepublicēts romāns kastrētiem kviecieniem noliecu galvu\mazibre vainīga jūtas un kolorīts
atceriet mani no amata valdē nauda valda
lodes lēni krūmos slēpjas brīkšķina zarus saules pinumu caruri lapotni |
| 10:00p |
turpina kad naktis ielej ausīs taktis atkārtot uz atmiņu dzejoli noskaiti ar palīgu dienu no dineas svētibu nes karstus suņus uz azotes melku vandālis grēda pār kurzemi iesildas mazias rūdolfs bacilis ūsiņas izdīga malku pār plecu aiznes uz sibīriju divaspusi sejas kā klājas jums cienīgtēvs esmu juris liepnieks mani sauc jurģis manā balsī skan atvadas esiet tik laipni un laimejiet zuti
lokanas krokas uz azotes rokas melnas sālsmaizees visurs kur saulstari meklējam sālsmaizes paraugu špikeri atkal par svētību būttisko mājtru i krustiņa pavediens visi zin kā izskatās gājputni
mana maza makšķere skrienam pa pludmali redzēju kāju un starpas starp pirkstiem mani sauc jānis esmu zubris kājas skrien pakaļ manam vandālim labrīt
es negirbu rakstīt laidiet vaļā
mājturis prasa kā klāajas mammai
divas litru pudeles ievietojam aukstā ūdneī
gāzes vads vaid kad krēsla pavirši atbīdā no sienas skapis ir vainīgs es neesmu vaļīgs\akords pazudis izlēgts atvienots elektrības vads un manas mammas kaķis balts diegs ezis uz sētas mieta skaita dzērvenes esmu pa r mieru pasaulē un maksas bal;ēm
kājnieki atnāca atbŗivot mājvietu durvis iečīkstas tā tam būs būt
mana iekšēja ballss saka paldiesas kā retas atblāzmas un krāc durvis caurvējā vieglā
ielāpiem diegā sakārtiem sniegā izraku bedri iunn iekritu
maža mala kājas salst grīdas dēļiem nakglas čīkst ir ko pieblist ir ko teikt
mamutam uz galda lej siekalas saldas un mīlīgas esmu no zobrata izvilcies
mājas
uz betona atvases izrautas tā filma mani ievlek un padara traku tā filma par patiesību par sokrāta balvu par pra'ta sasniegumiem un kājslauķa baudu |
| 10:10p |
rekā mūs ievilka kājas pa priekšu zods uz augšu aizšņorē kārbas ar dāvanu smaku un dūmu vārdi un mātiss ar vāli un krēpes u mdažādi vārdi ar sapavu raktīas mājas uz azotes uzlikti mangaļu stādi izvāri māsiņu dāvis unz krasns auc mani uz mājām ir pietiekoši daudz ko teiktt ar maziem subtitriem nezinu valodu zinuk aa jābaidās no sāļiem solījumiem nakts naāk ziemu nes paklupa divas ar pusi nedēļas aukgstas smejas ruksis u mekle kā piecelties un samainas vadi un kūtsmēsli stāvi nes uz atraugām divas māsiņas krāsniņas kroāso mutautus biljarda deguni sarkanas ūsiņas aizrijas mantrausis keljo pa pruvu divas automātu kārtas u n meklē savas māsiņas kārāsiņas un nezina adresi bet zina pagales vārdus katras sadedzinātas dzīvības smārdus zina netici tā jau tas notiek kad kreisā roka pet gaismu sacērt gošu krāsas smalķās ainavās un debīlas atvadas no kokiem izšļūk atvases maziem gobelēniem pieteiks krāsas ja pateikšu savas māsas vārdus un tukssneša krāsmatas atpakliek no mūsu gonkām un dervišiem un tālivalžiem un dundegām un smaragdiem dūdina nesaprotamas gonkas tā teica zaratrusta un mna nav ko piebiltst ijo esmu gājputnu balva un tu neziin kā sauc manus ausktsus toņus toilets uz apvāršņa un drebošiem soļiem nāk pastaitgā saule un deviņas vēstules atnesa saujā krāsmatas smailas uz vēdera graize ar žileti ulziesmo jauni vārdi un vaidi ar smaidu uz lūpām vaidi un atvadies no pelēkām brīvidienām krāsainās salās pie grieķijas orobežas kas palika pilna bezgala smalku tīklu no vilnas un zivīm asakas iestrēga kaklā un deunā saauga olīvjukauliņi un tā viņi teica mūs sauca un sauc par dvēseles atkušņiem dāvid zobs mani no tevis šķir deviņas vasaras mani no tevis šķir tālavas aturētājs ir mūsu tēvzemei viss ko var vēlēties tikai manas brīvības nav un es nemaz negribu jo esmu izclineiks skolā un karoju tēvijia filmā par prēriju esmu izcielnieks filmā un mabudžeta kadrā ietilstpu ar visām mašinām runājos un dzejoļu rakstu un māsiņas sacērtu gbaali nāsies par daudzām naudām atbildēt nākseis ko es tad teikšu policijas priekšniekiem kas sacirta manu zodu uz atvadām ar kulaku ietrieca zobratu ausī līdz atmatam un koši sarkanas giasmas nāk stāvēt manas gultas galī un palagi stāvi no briesmīga aukstuma nnāk dūdo vējš a aiz aizkariem paslēpa sakrustotas kjas man palika parādā klauni nāk riedami smaidīgiem viepļiem es nezinu parāda manas ausis ir
dekamerons ar uzliesmo dāvidi šovi un krogi un krāsas un karātavas un meža laumas mazas plikas sērkociņu galvas manam asins radiniekam nav vārda es esmu pats par sevi visu šo ziemu pacilājsi pāri un namatēvs ir no manas rases izliecies ka dzirdi jo esmu ar parādu apgrūtinatas krūtis |