| 10:53a |
lādiņam galotne nokrāsota krāsaina šaha dēlis drošība mašīnisti uz rokām salikuši kastes nes iekurt dzinēju, lai suņiem kad vasara beigsies ir kur nomazgāties un meklēt ausis citiem suņiem ko piebārstīt daiļsakņigiem dzejoļiem miegainiem miestiņiem piebērtas kalnu nogāzes plunkšč kad lietus pārblīvē debesis un gāžas lejā lai panāktu iepriekšējo lietu kas jau ir izgarojis un seko pa pēdām, cik tādu lietu vispār ir ja izjauc lietu pa lāsēm kur paliek lietus lietus paliek prātā paslēpts tur kur atkal lāses satiksies un pliku vaskadrānu apsiesies laidīsies dejā uz ledus plāna lai var redzēt zivis kas skatīties un nespodriem zibsnīšiem sūtīs apsveikumus morzas ābeci zem acīm pasitušas un kurmīši atkla tā pat uz zivīm un kas ir vēl kurmīšiem zem kas ir un vulkāns bums visa pasaule viena liela uguns bumba te klēpī iekrīt kaimiņu teniss ābolus zaga mauglis |
| 11:41a |
es par manifestu saulei uz tasītes. pacelsim roku vienu vismaz. lēkāsim ritmos no pustukšām pākstīm. būtu jūs redzējuši kādi šogad zirņi aug, prieki būtu vējā. vai rīgā var kaut kur nopirkt zirņus. ko rīga ir izdarījusi ar zirņiem. rīga sevī zirņus negrib uzņemt, saka pē, man nevajag tādus zirņus, bet tie cilvēki kam rīga ir dzimtene, kas nezin tās atrašanos uz kartes. es pārspīlēju, rīga ir samērā maza pilsēt, ja es dzīvotu ņujorkā es arī varētu dzīvot ņujorkas valstī. tāds stāsts.
plika āda pludmales patruļa. maskulīna pretkustība vējam uz lieveņa. apturiet vilcienu, man izkrita sērkociņs, vējā mati kokos saķērās un uzsprāga vienmērīgā pienenē, lēnām tās pūkas kā mazi pavadoņi telpā pa neredzamiem miglas vāliem izklīda. laiku un telpu saviem strāvas tīkliem piekliedza. rezonanse pa apvārsni visus mazākos kuģīšus apgāza buļ buļ braukā kuģīši zondējot piekrasti |