| 9:00a |
arī sestdiena grib dzīvot, cilvēks kā brālis, mehanizatoru pilnsapulce, pagasta vasarsvētki
klusi, uz pirkstu galiem saskaitu dienas, sīkajās porās paslēptas, gaida pirmdiena otrdiena trešdiena un citas.
partizānu rīkotas lamatas, ja teiksi, ka karš beidzies, nenoticēs.
rezidējošās valstis, savas apkrāptās cerības dziļi mežā paslēpušas. celofāna apvalkā, lai vēju nemērdētu.
kodolraķetes maigi dūdo savos katafalkos. mēs esam par mieru, melnbaltā filmā par parādi. uz mauzoleju vecas sieviņas, pastieptā rokā melnas naudiņas. viņas atnākušas, lai precētos, lai precētu savu ideālisma izredzēto, tautu vadoni, visu tēviju paradigmu.
es atļaujos paklusēt uz soliņa nolikta pudele. izgrebtas atmiņas, koši sarkani lakati. taures ar sūnām, par pagātni latgali. mūsu pusē tā nedara, apstājas pirms nokrata. pagātne uz durvju ailes kā pušplēsta akrobāta mazmeita.
tīģeri, nelokāms gribasspēks. krātiņa trūkumi, neklasificēta ūdens padeve. centrālais aparāts nekrologu sakapāts.
ja visi būtu dzīvi, mēs turētu godu, mēs būtu vakara pēcteči, mūs redzētu glāzē.
es ceru uz kokli, mani pavada |