| 1:24p |
virpā iesprūdis seska gabaliņš un raud pēc maizes kumosiņa lai redzētu cik tālu iet viņa maiņstrāvas pātadziņa. krekšķ un rej kad nenāk miegs raugās sastiept saules akmeni un kad redz pretim nākošu riekšavu sāls tad zin ka nav vērts meklēt vairāk meža nekā ir cirsmā kur dzīvo ogu vācelīte pekausīte mācekļa līgaviņa pēdējā cekulā iesprūdis medus rausis pekausis garausis mellužu mežā aprakta slauka sevī pakavus un meklē razbainiekus pie plaisām zemē kur aug seklas dzīres dzīrojoši garauši kas par traku zilu bārdu un kur tad lai liek pakavu smārda radītu auklu virteni kas par traku tādu rudu meža kuli kas par tādu kuli kas rodas no pašu rakstītas rudzu mutes auklas pa pakaviem pa malām un prom lai nezinātu to stūri kas sev pa priekšu rejās ar smilšu ērkšķiem un kas par traku domu lekt ar somu pretim loga rāmī ievīstītam bēbim rēbim sulīgs teiciens pacientam saule acīs met nost krāmu tirgu lai ir ko rakstīt kad nāk vientulības lēkme un kas par trakotu rokrakstu kad nāk pretim salašņu bars un kur tad vēl to visu kas tur rokas pretim saulei un kas rok sev acīs melnas roku laužamās auklas un rej kad neredz sev acīs seklas saules radītas maitu klijas un redz tikai sejā auklējamus bērnu mānāmos bīlīšus un krējumā rakstītas zīmītes un kas vēl nebūs ja nu reiz sanāk vilties tad atstāj mašīnu aiz apkakles parauj segu sev pie stūres un tu redzēsi brīnumu kas par trakoti skaistu putnu tas laikam rauj sev pakaļ resnu vadu kamolu lai dzīvelīgi spārdot mēli radītu troksni kas raidītu sejā lielas ogu piemiedzamās kātu gārdījumā.. gadījumā ja gadās redzēt austam sauli rausis pateiks kad tad rodas sajūta ka kādreiz teiktais kadiķu putkrējums ir sevi izsmēlis līdz pūdercukura slienām un raugās sejā katram katram un nesaprot ko lai iesāk ar to seska atstāto auklu maisiņu kas neprot runāt vairāk kā redzēt auklu seklus pauguriņus un redz dažreiz kādu nelielu sēklu straumīti burkāni burkāni es sapratu pasaku tur taču dārzeņi galvenie varoņi ko neteiksi vai paliksi tu taču atgāzies pretim atpīpē iekšas lai redz kad nav par daudz un citreiz atkal atceries pagrūžam zem sliedēm un raugamies pretim saules sliekām kas par traku sagribēšanos vai iedosi man paciņu sērkociņu varbūt es sapratīšu ko tu man gribi teikt ja pateiksi skaidrākā vārsmā pakaisīsi pakaišus sev zem kājām un atradīsi metamo kaiti sev uz pleca, kas par nekrietnu paraugu ir tas trakais saišķis kas tur rokas uz gurniem un ne nieka nesaprot ko no viņa grib lai gan citu starpā nevar tik traki sagribēt gribēt dejot tango salto jāmet kājām gaisā tikai tā var saprast ko grib teikt teikā sastapts sniegavīrs un ko lai iegrūž šim rīklē ja melnām rokām raugās šis skaistās acīs tavās un metas rokas mazgāt tiklīdz ir sapratis atbildes reakciju un nespēj jēgt duka kas par traku tādu sugu ka nevar īsti atrast vietu savai riekšavai asnu un kur nu paliek tā radošā ķimeņu tēja kas prot rakt akmeņus pat no aizsalušām bēru kumeliņu auklām un saukt palīgā ja kas atgadās trauka malā un kāpt kokā ar atplestām rokām raudzīties saulē kur pakaiši gailenēm biksēs un rakstīt vēstules ja saproti sakāvi pakavi taču nav vainīgi ja tos sapako sev uz krūtīm un nedod dienas devu prieka un kas par trakoti interesantu raugu ir tas kas apspiests ar diviem smilšu graudiem gruzd saujā un kāju pirksti ceļ mākslīgu gaisa pili no gredzenu atbirām skaldot malku un rejot pretim suņiem kam kaklā krājas melni auklu uzgaļi kam nav svara un kas ir par trulu lai saprastu sevis teikto katrā piektajā teikumā un tad atceras savu pašu rezgali no augšas un rej pretim zvaigznēm un tad izdomā ka nav vērts saprast to ko nevar saprast un tad ir tikai joka lieta kur lai liek to savvaļas augu valstību novītušo un kur lai liek to austeru plantācijās izauklēto siena bērnu kam ausīs aug papaijas un kurlmēmie radi ir traki slābani palikuši pret pavasari un nespēj redzēt tālāk par saviem trīsstāvu ragiem kam kājas auzās līdz ceļiem un kas nezin pat tik daudz cik tālu sniedzas viņu rauga ravēti rabarberu stādi un ko lai iesāk ja nevar atrast rokas paša kabatās un ir jālec pār upi rakt sviestu netīrām lāpstām no pazemes ejām ārā ārā gaismā saulē tad var saprast somu glāstus pret kailu cisku pret paša gribu un tu atkārto sev vārdus kam gaužām dārgas pāri pārklātas metāla kārpas un kuras iežmiegtas seklā pūdercukurā meklē ārstu vai vienkārši guļ cietumā uz nārām. |